Sestdienas pusdienlaikā jelgavnieki ir laimīgi: uz darbu nav jāiet! No svelošās saulītes visi pamukuši ēnā un atpūšas. Vien Uzvaras parkā milzu zeltainā smilšu kaudzē tup pāris vīru, izmetušies bezročos un plānās vasaras biksēs. Līdz svētdienas vakaram viņiem jāpabeidz Jelgavas pils. Protams, smilšu. "Paldies dievam, smiltis var notīrīt. Labi, ka izgudrots tāds brīnums kā veļasmašīna," joko uzņēmējs un skulptors Ainārs Zingniks, noraudzīdamies uz saviem smilšainajiem ceļgaliem. Pēc saspringtās darba nedēļas viņš varētu mierīgi atpūsties mājās Pāvilostā. Tomēr nekā! Zingnikam labāk tīk svelmainās brīvdienas pavadīt, no smilšu kaudzes veidojot skulptūras. Vienkārši tāpēc, ka skaisti. Šodien Jelgavas Uzvaras parkā atklāj smilšu skulpūru festivālu Summer Signs 2008. Skulptūru veidošanai izmantots vairāk nekā 400 tonnu smilšu.
Bailes no vēja
Vasaras sākuma lielais sausums liek saķert galvu ne tikai mazdārziņu un labības lauku īpašniekiem, bet arī smilšu skulptūru autoriem. Jelgavas Uzvaras parkā kā Holivudas filmēšanas paviljonā cita citai līdzās glīti rindojas smilšu piramīdas. Māksliniekiem visu diennakti asistē ne tikai vietējie kārtības sargi — ja nu kādam jampampiņam ienāk prātā skulptūrām iespert ar kāju vai izjaukt tās, bet arī ūdens šļūtene. Viss veidojums vienā brīdī sabruktu, ja smiltis kļūtu pārāk sausas. Samitrinātas tās smagi gulst, un mākslinieki var būt droši, ka nepagaisīs vējā. "No vēja laikam vislielākās bailes," spriež A.Zingniks. Katra smilšu skultūra top pēc skices, ko rūpīgi izstrādājusi mākslinieku komanda. Pāris centimetru nobīde, un kopā neturēsies, gluži tāpat kā mūra mājas! A.Zingniks stāsta, ka smilšu skulptūru būvēšanai pievērsies pirms vairākiem gadiem. Piedāvājums nācis no Latvijas smilšu skulptūru patrona Zigmunda Viļņa. Pāvilostas amatniecības centra īpašniekam un kokapstrādes meistaram A.Zingnikam šis piedāvājums bija kā medusmaize. Viens ir ikdienā zīmēt skices mēbelēm, darināt tās. Pavisam kas cits — būvēt skulptūras no smiltīm, ledus, uguns. "Skaisti," atzīst A.Zingniks. Ir tik patīkami redzēt, kā no smilšu kaudzes top vēsturiski nami, kuģi, veselas pilsētas, auto un pat cilvēki. "Labs veids, kā izrauties no ikdienas darbiem un stresa," atzīst mākslinieks. Smilšu skulptūras latvieši būvējuši daudzos festivālos ārvalstīs. Idejas, ko būvēs, rodas dažādi. Šogad jelgavnieki lūguši, lai mākslinieku komanda — Zigmunds Vilnis, Ainārs Zingniks, Danute Sīle, Iveta Šveisberga — būvē Jelgavas pili. Tai šogad aprit 270 gadu. 1738. gadā hercogs Ernests Johans Bīrons pavēlējis sākt rakt Jelgavas pils būvbedri. Tagad Uzvaras parkā gozējas smilšu Jelgavas pils, skatāma no visām pusēm. Katrs smilšu izcilnim un izliekumam ir vēsturisks pamats!
Fascinē uguns skulptūras
Sporta kluba abonements smilšu skulptoriem pavisam noteikti nav vajadzīgs. Rezultāts ir gaistošs, skaists, bet darbs — fiziski smags, prasa milzīgu pacietību. Mākslinieks priecājas, ka jelgavnieki pusi darba jau padarījuši: smiltis atvestas, atliek tikai veidot! Festivālos bieži gadās, ka māksliniekam darbs jāsāk ar smilšu kaudzes atvešanu paša spēkiem. Visi smilšu skulptori, izrādās, strādā arī ar ledu, uguni. Katram materiālam savi noteikumi un savi riski. Smiltīm — svelme un vējš. Smalkas mežģīnes no smiltīm neiznāks. A.Zingniks salīdzina — vēl grūtāks, filigrānāks darbs ir pie ledus skulptūrām. "Toties — ko var izveidot!" mākslinieks sapņaini saka. "No ledus var visu!" Viņu fascinē caurspīdīgums, smalkums, kas ledum piemīt. Vislabāk tomēr A.Zingnikam tīk uguns skulptūras. Konstrukcijas izveidē tiek ieguldīts liels darbs. Tad to aizdedzina — viens skaists mirklis, un nekā vairs nav. Tas mākslinieku fascinē visvairāk. Pabeidzis darbu pie gaistošajiem, skaistajiem mākslas darbiem, A.Zingniks ir atpakaļ pie ģimenes un ikdienas darbiem Pāvilostā. Vada savu kokapstrādes uzņēmumu, kam klientu netrūkstot par spīti ekonomiskajai krīzei, un pasniedz kokapstrādi zēniem Pāvilsotas mākslas skolā. Būtu varējis atteikties no šīs iespējas, jo darbu tāpat pāri galvai. Tomēr piekritis. "Kaut kāds patriotisms," viņš sažņaudz stiprās, vīrišķīgās plaukstas. Prieks, ka Latvijai ar savu darbu var dot kaut ko labu un skaistu.