Pārvērtības

Konkursu izturējušie, parasti bezgala laimīgie cilvēki ir gatavi vairākas nedēļas, paciešot filmēšanu, sevi uzticēt plastiskās ķirurģijas speciālistiem, pārciest ļoti sāpīgas operācijas, kuru laikā kaut kas tiek iztaisnots, kaut kas saīsināts, kaut kas pagarināts, kaut kas izlīdzināts, kaut kur tiek tauki nosūkti, kaut kur citur zināms silikona daudzums pievienots... Kāpēc? Lai izskatītos citādi! Viņi ir pārliecināti, ka līdzšinējā izskata dēļ citi cilvēki tos neievēro, nemīl, nicina. Patiešām, tas ir apbrīnojami — cik neaptverami daudz pūļu ir gatavi ieguldīt un cik gan daudz sāpju ir gatavi izturēt cilvēki, kuri vēlas kaut ko mainīt savā ārienē. Arī adventa laika četras nedēļas varētu cilvēku dzīvē kļūt par tādu neparasto vai brīnumaino pārvērtību laiku. Tikai — nevis raugoties uz cilvēka mainīgo un novecojošo ārieni, bet ieskatoties dvēselē, domās, sirdī. Adventa laiks — Dieva atnākšanas laiks — ir intensīvākais gada periods, kurā mums visiem tiek piedāvāta iespēja kaut ko savā dzīvē, sevī mainīt. Jā, ir neskaitāmi cilvēki, kuri pārdzīvo par savu izskatu, bet cik ir to, kuri pārdzīvo, cik neglītas, netīras izskatās viņu domas un dvēseles? Ko tad darīt? Nav taču tādu plastisko ķirurgu, kas mācētu pielabot dvēseles? Katrā ziņā mācītāji to nespēj... Evaņģēlijā lasām, ka Jānis Kristītājs, kura uzdevums ir sagatavot pasauli Dieva ienākšanai, sava laika cilvēkiem saka skarbus vārdus: "Jūs odžu dzimums... Tad nu nesiet cienīgus atgriešanās augļus un nesāciet atkal viens otram teikt: mums tēvs ir Ābrahāms. Es jums saku: pat šos akmeņus Dievs spēj padarīt par Ābrahāma bērniem." Varam apjaust provokāciju, kas ieskanas Jāņa Kristītāja sacītajā: Dievs varētu no jebkura akmens, kas sētmalē mētājas, bez grūtībām radīt daudz labākus cilvēkus nekā jūs. Varbūt tāpēc, ka mūsu sirdis tik bieži ir pārakmeņojušās, kļuvušas bezjūtīgas, daudz ko vairs nepamanām, nesaprotam, atmetam, no savas dzīves izstumjam? Un cik daudz mūsos ir indes, patiešām — kā indīgām čūskām! Tie ir smagi, tiesājoši vārdi... Bet vienlaikus, lai cik tas liktos dīvaini, tie ir mierinoši un iepriecinoši. Jo, ja Dievs var pat no akmens izveidot kaut ko labāku nekā es, viņš taču kaut ko labāku varētu izveidot pat no manis, lai kāds es būtu... Ja vien es to vēlos, ja vien šīm pārvērtībām atveros, neierobežoti uzticos. Protams, arī Dieva īstenotās pārvērtības nenotiks vienā mirklī. Arī te savā ziņā jābūt gatavam sāpīgām operācijām, no kurām kādu laiku būs jāatkopjas, arī te būs vajadzīgas nedēļas, varbūt mēneši vai pat gadi, bet rezultāts ir tā vērts. Advents ir iespēja, milzu iespēja. Starp visiem reklāmas piedāvājumiem ir tik nozīmīgi dzirdēt vēsti par pārmaiņām. Tas nekas, ja mēs neizskatāmies pēc foto modeļiem vai modelēm. Jo galvenais jau ir jautājums — kas dzīves laikā ir izveidojies manī? Kāds izskatās manas dvēseles vaigs?