"Tas ir daudz — trīs busi pilni ar avīzēm," stāsta kolekcijas Periodika projekta vadītājs Aigars Staks. Pašreiz digitalizēts 300 000 periodisko izdevumu lapu. Mērķis līdz nākamā gada vidum esot apstrādāt vēl 700 000, kaut kopumā LNB glabājas vairāk nekā 6 000 000 lapu. Projekta veidotāji cer, ka ar laiku digitālā formātā būs pieejama visa Latvijas nacionālā periodika. Protams, ir izņēmumi — autortiesību dēļ digitalizācija, visticamāk, apstāsies pie XX gadsimta 90.gadu robežas, jo bibliotēka nav spējīga segt izmaksas, savukārt kvalitātes dēļ nākas atteikties no tiem izdevumiem, kas kļuvuši nesalasāmi.
"Kritēriji, pēc kuriem izvēlējāmies pirmos digitalizācijas kandidātus, bija puslīdz lasāma kvalitāte, jaunā druka un noteiktais periods," saka A.Staks. Kvalitātes kritērijs, piemēram, noteicis, ka bibliotēka neapstrādās mikrofilmas. Savukārt programmatūra vecās drukas atpazīšanai taps tuvāko gadu laikā. Iecerēts arī, ka datubāze palīdzēs lasīt specifisko tekstu, pārceļot to modernai rakstībai tuvākā grafiskā izkārtojumā.
Pašreiz praktiski digitalizēti tie izdevumi, kuru lasīšana bibliotēkā tiek ierobežota, lai nodrošinātu kopiju fizisku saglabāšanu. Tādējādi, cer projekta veidotāji, virtuālā pieeja paplašinās lasītāju loku. "Cilvēki, kas datubāzi izmēģina, pirmo parasti ievada savu uzvārdu un atrod cilvēkus, ko reāli pazīst. Vakar darba kolēģe atrada vectēva māsu, kurai 1932.gadā bija pazaudēta pase," A.Staks stāsta, iesakot pašķirstīt Latvijas izdevumus arī būtisku vēsturisko notikumu laikā — kā prese, piemēram, atspoguļoja padomju armijas ienākšanu Latvijā.
Projekta ietvaros LNB jau drīzumā cer lasītājiem piedāvāt gan slavenākos Latvijas laika žurnālus un avīzes, gan Latvijā faktiski nepieejamos Otrā pasaules kara laikā izdotos bēgļu izdevumus.