Rota melanholijas triumfs

Tas savukārt liek dēlam sajusties smacētam un bēgt, aizbraucot mācīties uz kādu universitāti Ohaijo štatā. Lai arī prombūtne no tēva palīdz, Markusu pašu vajā bailes, ka izkrišana no universitātes nozīmēs iesaukumu Korejas karā. Ohaijo viņam ir romāns ar Olīviju Hatoni, ārsta meitu, kura Markusa acīs iemieso normalitāti, pēc kuras viņš tā tiecas. Taču pēc kādām pusdienām, demonstrējot sakāpinātu miesisku iekāri un seksuālu prasmi, viņa šo normalitātes sajūtu Markusā sagrauj. Nedaudz apjucis no seksuālā piedzīvojuma, Markuss vispirms no Olīvijas vairās, tad apber viņu ar vēstulēm un beigās viņam ir īss romāns ar jauno sievieti, taču bez dzimumakta. Olīvija, kā viņš atklāj, patiesībā ir garīgi trausla. Viņā ir palikušas psiholoģiskas rētas no pašnāvības mēģinājuma, ko Markusa māte nekavējoties pamana, kad meiteni satiek pirmo - un pēdējo - reizi. Apsolot mātei nestabilo Olīviju vairs nesatikt un tai pat laikā tiecoties pēc viņas, Markuss piedzīvo visai ikdienišķu eksistenciālo krīzi, ko pastiprina konflikts ar universitātes administrāciju, kas sākas triviāli, taču ātri kļūst nopietns. Visu laiku lasītājam ir nojauta, ka ar Markusu atgadīsies kas nelāgs, jo aptuveni trešdaļā romāna lasītājs dabū izlasīt vārdus, - "Un pat miris, kāds es esmu un esmu bijis nezin cik ilgi..." Ar precīzu miesnieka dēla psiholoģisko portretu un sadzīviskām detaļām Rots liek lasītājam izjust dziļi skumjo Markusa dzīvi. Viņa jaunais romāns ir melanholijas triumfs un spēcīga refleksija par sabiedrību kara laikā, kā norāda kritiķi.