Pēc DNS analīžu rezultātiem neīsts izrādījies arī cits galvaskauss, kas sākotnēji tika uzskatīts par Šillera, ziņo "The Guardian".
"Esmu ārkārtīgi priecīgs par pētījuma rezultātiem. Mēs esam risinājuši šo mīklu veselus 180 gadus, un tagad ar jaunāko sasniegumu medicīnā palīdzību, varam sniegt atbildes. Viennozīmīgi, ka tagad ir iespējams uzzināt daudz vairāk nekā iepriekš," sacīja Veimāras klasikas fonda prezidents Helmuts Zēmans.
Aģentūra "Reuters", atsaucoties uz mediķu pirmdien sniegto preses konferenci, ziņo, ka Veimāras kapos, līdzās slavenajam vācu rakstniekam Gētem dusošais Šillera skelets ir viltojums, jo sastāv no vairāku cilvēku kauliem. Kur patiesībā atrodas īstā “Marijas Stjuartes”, “Laupītāju” un “Vallenšteina” autora mirstīgās atliekas, šobrīd nav skaidrs.
Frīdrihs Šillers mira 1805.gadā un tika apbedīts Veimārā, kopējā kapā. 1826.gadā pilsētas birģermeistars nolēma slaveno dzejnieku ar godu pārapbedīt kapličā līdzās dzejnieka laikabiedram Gētem. Mūsdienās kapliča katru gadu piesaista vairāk nekā 41 000 tūristu.
Ekshumācijā no kopējā kapa tika izņemti 23 galvaskausi. Vislielāko un dzejnieka pēcnāves maskai līdzīgāko no tiem noturēja par Šillera galvaskausu. Savukārt, 1911.gadā mediķis Augusts fon Vrorips publiskoja vēl vienu "īsto" Šillera galvaskausu. Tagad mediķi veica abu tā dēvēto Šillera galvaskausu izpēti, salīdzinot to DNS ar dzejnieka radinieku - māsas, dēla un mazdēla un pat paša Šillera matu šķipsnas ģenētisko materiālu. Pēc pētnieku domām, nav izslēgts, ka Šillera mirstīgās atliekas tika izzagtas no kapa jau 19.gadsimtā.
"Par Šillera galvaskausu interesējās kāds cilvēks, kas savulaik bija labi zināms galvaskausu kolekcionāru aprindās. Viņam bija milzīga galvaskausu kolekcija, un, iespējams, viņš ieguva to pats pirmais. Lai slēptu galvaskausa zādzību, viņam, iespējams, bija nepieciešams to aizvietot ar antropoloģiski līdzīgu eksemplāru," pastāstīja Zēmans.
Pētnieku aizdomas krīt uz kādu Veimāras ārstu Ludvigu Fridrihu. Antropoloģijas zinātnieku grupa Šillera pētniecības projektu aizsāka šā gada sakumā, izrokot vairāku Šillera radinieku mirstīgās atliekas.
Frīdrihs Šillers, kurs dzīvoja no 1759.gada līdz 1805.gadam līdzās Gētem, Vīlandam un Herderam ir viens no nozīmīgākajiem Veimāras klasicisma pārstāvjiem. Šillers joprojām ir viens no populārākajiem autoriem Vācijā. Viņa poēmu "Oda priekam" komponists Ludvigs van Bēthovens iekļāva savā leģendārajā "9. simfonijā".
Fakts, ka neviens no diviem galvaskausiem nav Šillera un pilsētā atdusas tikai viens no vācu dižgariem - Gēte, iedzinis depresijā Veimāras pilsētas mēru, jo tas varētu samazināt tūristu plūsmu, ziņo "The Guardian".