7.augusta vakarā plkst. 21 vairāk kā simt valstīs privāti un vismaz trīsdesmit sešās valstīs publiski 166 vietās iedegsies neskaitāmas sveces — tā visā pasaulē aktīvisti paudīs savu atbalstu Tibetai. Kā stāsta Jānis Mārtiņš Skuja, biedrības Latvija Tibetai valdes loceklis, Latvija ir pirmā Austrumeiropas valsts, kura pieteikusi dalību akcijā Iededz sveci Tibetai. Organizēta sveču iedegšana notiks Ganību dambī, pretī Ķīnas Tautas Republikas vēstniecībai, taču visi tie, kuriem nav vienaldzīgs tibetiešu liktenis, aicināti savas mazās gaismiņas iedegt savas mājas vai biroja logos, sūtot labas domas tautai ar sīksto neatkarības sparu.
Labo domu strāvojums
Visplašāk akcijā pārstāvētas būs Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa, taču sarakstā ir arī Čīle, Kolumbija, Trinidada un Tobago. Nigērija, Urugvaja… Kādēļ nepieciešama šāda akcija? "Mēs zinām, cik liels domai ir spēks, un kādu enerģiju spēj radīt kopīga prāta vēršana kādā virzienā," stāsta Jānis Mārtiņš. Turklāt sveču iedegšanas laiks nav izvēlēts nejauši — katrā no norises vietām liesmiņas sāks plīvot no attiecīgās laika zonas deviņiem vakarā, tādējādi panākot labo domu strāvojumu visas dienas garumā. Cituviet pasaulē paredzēti arī mītiņi un gājieni, Latvijā — ne. "Mēs neesam ne pret Ķīnu, ne pret Olimpiskajām spēlēm. Mēs esam par!" saka akcijas organizators, norādot, ka biedrības pārliecība ir "par brīvu Tibetu un tiesībām cilvēkiem brīvi izvēlēties nākotni".
Akcija Iededz sveci Tibetai nāk no Izraēlas, kur 52 gadus vecais biznesmenis Deivids Kalifs nolēmis pievērst sabiedrības uzmanību Tibetā notiekošajam un ievietojis aicinājumu interneta sociālajā vietnē facebook.com visā pasaulē vienlaikus iedegt sveces. Atsaucība bijusi negaidīta, brīvprātīgie šo aicinājumu iztulkojuši vairāk kā 25 valodās, un īsā laikā savākts liels skaits atbalstītāju. Akcijas norises laiks nav izvēlēta nejauši — jau nākamajā dienā Ķīnas galvaspilsētā Pekinā norisināsies Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija.
Var nākt jebkurš
Jānis Mārtiņš Skuja līdz interesei par Tibetu nonācis pamazām. Sācis trenēties Austrumu cīņās, pamazām radusies interese par savdabīgo kultūru, iepazinis dalailamas uzskatus un pamazām pievērsies budismam. Būdams Latvijas patriots, sācis prātā vilkt paralēles. "Uzskatu, ka vienaldzība un divkosība ir drausmīgākās lietas, kas var notikt ar cilvēku," stāsta Jānis Mārtiņš. "Ja cilvēks ir cīnījies par Latvijas neatkarību, tad, kad tā iegūta, nedrīkst aizmirst par citām tautām paša labklājības dēļ." Kopā ar domubiedru, Latvijas Ārstu biedrības prezidentu Pēteri Apini, sākuši veidot biedrību Latvija Tibetai, piesaistot sabiedrībā zināmus cilvēkus. Pamazām sākts rīkot atbalsta akcijas. Pirmā bijusi pagājušā gada 10. martā, kad visā pasaulē piemin Tibetas neatkarības cīņas, kurās 1959. gadā bojā vairāk kā 80 tūkstošu tibetiešu. Tibetas atbalsta grupa kopā ar pavāru Mārtiņu Sirmo cepuši biezpiena tortes, viena no tām, greznota ar Tibetas karodziņiem, nogādāta arī Ķīnas vēstniecībā, kur nav pieņemta. Bijusi arī akcija Nepērc Ķīnas preci — Jānis Mārtiņš uzsver, ka ar idejām var nākt jebkurš un, ja būs labas, tikšot realizētas.
Šogad vēl plānotas vairākas akcijas Tibetas atbalstam. Būs koncerts, kurā uzstāties piekritis Boriss Grebenščikovs. Tiks rīkota fotoizstāde par Tibetu, zīmējumu konkurss bērniem, kā ik gadu Rīgā tibetiešu mūki veidos smilšu mandalu. "Mums jautā, ko konkrētu darīsim, lai palīdzētu tibetiešiem, — būs arī praktiskas aktivitātes," saka Jānis Mārtiņš. Biedrība vāks lietas, ko kā humāno palīdzību sūtīt uz lielāko tibetiešu bēgļu nometni Tibetas pierobežā Ladakā, Indijā.