Lāpas ceļš pasaules labāko sportistu rokās ir vizuāli ārkārtīgi izteiksmīgs “priekšnesums”, procesija, ko pavada milzīga publicitāte. Ne velti sportisti uzskata šo simbolisko darbiņu – noskriet vai nosoļot dažus kilometrus ar Olimpisko lāpu rokās – ne tikai par lielu godu, bet arī brīnišķīgu PR akciju.Nāk prātā kāda paralēle no nesenās vēstures. Kad trīs mazu, bet lepnu un arī komunistu režīma lielvaras, vārdā PSRS, okupētu teritoriju iedzīvotāji sadevās rokās un stājās unikālajā miermīlīgajā Baltijas ceļā, šis vienreizējais labās gribas žests bija ne tikai latviešu, igauņu un lietuviešu iemiesots sapnis un vēlējumies pēc brīvības un savas valsts. Arī tā bija izcila PR akcija, kura momentā nokļuva pasaules laikrakstu pirmajās lapās un televīzijas karstajās ziņās – arī dēļ tā, ka šeit, Baltijā, notiekošo varēja parādīt izteiksmīgās bildēs, kas runā bez vārdiem un ir saprotamas visiem brīvajiem cilvēkiem pasaulē. Tas bija “īsts kino un ļoti aizkustinošs stāsts” par kādu senu politisku netaisnību, ko vajadzētu labot. Tālāko mēs jau zinām.Latvijas toreiz, astoņdesmito izskaņā, līdzība ar Tibetu tagad ir pilnīgi nepārprotama. Lielvalstu “inkorporētas” mazas teritorijas apdzīvojošo ļaužu alkas pēc tiesībām būt brīviem cilvēkiem savā zemē. Atšķirība vien tā, ka tibetiešu ir pulka reizes vairāk kā latvju. Tibetas garīgais līderis Dalailama (lasi: politiskais vadītājs emigrācijā) ir vieds cilvēks – viņš aicina sportistus neboikotēt Olimpiskās spēles. Jo sports – tas ir miers, un šo globālās olimpiskās kustības dibinātāja Kubertēna devīzi Dalailama liek pie sirds. Taču tibetiešu mūks apzinās arī to, cik nozīmīgs ir tibetiešu brīvības sapņus atbalstošo protesta vilnis, kas pavada Olimpiskās lāpas ceļu pasaulē. Kaut kā tomēr dīvaini, ka Latvijas politiķi par šo jautājumu nepauž savu viedokli. Jeb vai viņi nestāvēja Baltijas ceļā?
Tibetas ceļš
Tas ir īsts kino un ļoti aizkustinošs stāsts – tā pragmatisks prāts varētu raksturot notiekošo ap Olimpiskās lāpas gandrīz 140 tūkstošus kilometru garu ceļojumu pasaulē ar galamērķi komunistu režīma valsts Ķīnas galvaspilsētā Pekinā. Sarkanās Ķīnas okupētās mazās, taču lepnās kalnu pundurzemes Tibetas brīvības alku atbalstītāju līdz šim skaļākie protesti Parīzē un Londonā un masu mediju saceltā pamatīgā jezga ap tiem, kā arī aizvien ietekmīgāku pasaules politiķu iesaistīšanās “tibetiešu un Ķīnas pretstāvēšanas” problēmu apspriešanā, iespējams, liek arī daudziem latviešiem pirmo reizi tā kārtīgāk aizdomāties – jā, bet tiešām, kādēļ gan mūsu valsts pirmajām amatpersonām (Godmanim un Zatleram) par nodokļu maksātāju naudu jābrauc uz šo nu jau nepārprotami sakompromitēto spēļu oficiālajām ceremonijām, ja arvien vairāk politisku līderu pauž apņēmību tās ceremonijas boikotēt?Grieķijā no Saules stariem aizdegtā Olimpiskā uguns un tās nešana cauri daudzām zemēm ir viens no skaistākajiem cilvēku labās gribas simboliem, kāds vispār iespējams – simbols olimpiskajai kustībai jeb sportam kā mierīgai fizisko un garīgo talantu sacensībai, kas vieno cilvēkus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.