Dzenāju es alņus, biedēju kaziņas un bebrus, un visu uz šīs pasakainās zemes, kas man nepatīk, — pārvēršu ledū — apmēram tā varētu skaļi dungot britu aktrise Tilda Svintone, kura miljoniem pusaudžu iemīļotajā filmā Nārnijas hronikas gana šerpinošā veidolā kā perfektākā Sniega karaliene sasaldē itin visu dzīvo — vēsā mierā un bez nožēlas, pat ar baudkāra izsmiekla smīnu bālajā sejā.
Kā Oskara balvas šāgada laureāte (par dramatiski izteiksmīgo
korumpētkāras bosienes lomu politiskajā filmā Maikls Kleitons) Svintone
var arī dusēt uz slavas lauriem un mierīgi gaidīt izdevīgus lomu
piedāvājumus Holivudā. Taču tas galīgi nebūtu viņas dabā.
Nebūs nekādu tepiķu
Tilda Svintone ir darbīgs cilvēks un blokbasteros barota slava viņai, šķiet, rūp vismazāk. Kā aktrise pērn Edinburgā atzinās mūsu sarunā: "Ziniet, divi pusaugu zēni, divas mājas Skotijas ziemeļos Invernesā un Nērnā un vīrs mākslinieks — tas prasa samērā daudz līdzekļu.
To es nesaku vai, dies" pas, nesūdzos kā abižota feministe un vienīgā ģimenes apgādniece, es vienkārši konstatēju faktu. Jo filmu projektus es vienmēr izvēlos pati pēc brīvas gribas un tikai tad, ja sev, tieši sev, varu atklāt ko jaunu, nebijušu. Katrā ziņā ģimene būs tā, kas no kino manas biežās prombūtnes dēļ cietīs pēdējā."
Tagad necietīs arī Tildas dzimtā pilsēta Nērna, precīzāk gan būtu — burvīgs ciemats Skotijas skarbajos ziemeļos, kur, hm, Holivudai netipiskā zvaigzne un Dereka Džārmena aktrise rīko pirmo personīgo kinofestivālu.
Savu dīvaino izvēli — rīkot tādus kā privātus kinosvētkus — Svintone, Anglijā prestižākā Edinburgas kinofestivāla, patronese pērn skaidroja tā: "Edinburga ir mans goda pienākums, tomēr šeit filmu atlasē darbojas vesela komanda, un es ierodos, tā sakot, prezentācijas nolūkos. Nērnā man būs pašai savs festivāls un pilnīgi brīvas rokas — kādas filmas rādīt publikai un kādus cilvēkus uzaicināt. Nebūs nekādu sarkano tepiķu, mūsu kinozālēs pat krēslu rindas būs bez numuriem, nebūs paparaci un lielīgi slavenu dizaineru vakartērpu parāde fotokameru priekšā, nebūs Kannu snobisma un iedomības, ka tieši te, lūk, top pasaules kinovēsture — jo mēs nekad nevaram būt droši, kur un kad tā top. Es gribu, lai manā festivālā visi, arī žurnālisti un režisori, pērk kinobiļetes par trim mārciņām vai arī lai atnes citiem skatītājiem grozu ar mājās ceptiem pīrāgiem, ja grib tikt iekšā! Un visi kinoteātrī sēdēs uz pupumaisiem (beanbags — mīksti pufīgi sēžamie — N.N.) ".
Antireālisma parāde
Lieliskākais ir tas, ka viņai ir izdevies! Tildas pirmais kiofestivāls, kura nosaukums vien liek aiz sajūsmas pinkšķēt — Balerīnas balles sapņu kino — notiks Nērnā Skotijā, no 23. līdz 26. augustam. Spriežot pēc tā, kāda līmeņa starptautiskās kinoindustrijas/mākslas autoritātes ir piekritušas Svintonei ar šo kinosvētku organizēšanu palīdzēt ne vien teorētiski(piemēram, slavenie brāļi Koeni sastādījuši īpašu savu mīļāko filmu izlasi, ko demonstrēs festivālā 48 stundas bez pārtraukuma), bet arī "fiziski" — ierodoties uz kinoseansiem, Balerīnas balle būs forša!
Ja pavisam nopietni, pat festivāla nosaukuma izvēle nav Tildas kaprīzās fantāzijas lidojums: vienkārši Nērnā pati lielākā telpa, kur rīkot publiskus pasākumus ir deju zāle (un tās nosaukums tiešām ir Ballerina Ballroom). Ziniet, BBSK būs cieminiekiem un viesiem/faniem gana elitārs pasākums un pat skatītieskārajiem ar visiem kūku groziem var nākties palikt gribot, jo Ballerina Ballroom ir vieta tikai diviem simtiem cilvēku!
Toties festivāla devīze (antireālisms) un programma ir izcila — Svintone to dēvē par viņai mīļo "fantastisko, ekspresionistisko, antireālisma estētikā radītā kinematogrāfa parādi". Maikla Pauela, O.Presburgera daiŗades retrospekcijas, R.Polaņska agrīnie darbi, filmas un video ar Bjorkas piedalīšanos, īpašs seanss veltīts "labākajai filmai par teātri" Viss par Ievu/all About Eve, daži seni irāņu un Āfrikas valstu kinodarbi, kurus nosacīti var dēvēt par "iracionālo kinopieredzi," — tā programmu komentē Marks Kazinss, Svintones kolēģis no Edinburgas kinofesta laikiem. Piebilstot: "Savulaik mēs ar Tildu esam gājuši cauri 5000 filmu "īsajam vēstures kursam" un pārsteidz tas, cik plaša ir izvēle tieši kinofantastikā jeb fantasy (nejaukt ar zinātniskās fantastikas žanru — N.N.). Mēs gan Deju zālē rādīsim trīs filmas, pārējās varēs atrast diennakts seansos mazākos Nērnas ūķīšos."
BBSK atklāšanas ceremonijā rādīs Romāna Polaņska Bezbailīgos vampīru kāvējus (The Fearless Vampire Killers), bet noslēgumā — Federiko Fellīni šedevru Astoņarpus/8 ½. Citstarp, Svintone arī "festivālu modē" uzvedas kā novators un lauž pašlaik aktuālo trendu/virzību/pieprasījumu pēc nonfiction jeb (kvazi)dokumentālajām filmām, ar ko apsēsti visi ievērojamākie pasaules festivāli. Svintone skaļi saka — nē reālismam, jo "kino taču nav realitātes māksla".
Ja viss šis pasākums izdosies godam, dievišķā likumu ignorētāja Tilda sola padarīt šos kinosvētkus vispirms jau dārgajiem (visās nozīmēs) nērniešiem par ikgadēju skolu. Galu galā — visu festivālu viņa rīko par savu naudu. Bez jokiem.