Traģisko ziņu pieradums

"Diena iet galīgā sviestā," - piekritu; "savā tendenciozitātē jau vairs neko neatpaliekot no Neatkarīgās." - nepiekritu; ja nosauksim tendenciozitāti par stingru poziciju, tad tas ir tas ko Diena zaudē, sviestā ejot. "kvalitatīvu dienas avīzi - šī niša ir brīva!" - niša bez šaubām brīva, BET (c) kurš to taisīs? kur tie kvalitatīvie žurnaļugas? un (visbeidzot un atgriežoties pie TV) - kurš to lasīš? Citiem vārdiem, Diena iet sviestā lasītājam pakaļ - tur jau TV gaida.

Piekrītu Andai, paldies par šo tēmu! Tikpat dīvaini truli ir tas, cik ātri tiek aizmirsti traģiski notikumi un tajos iesaistītas personas. Kaut vai, piemēram, gadījums ar mūsu nelaimīgo "Ostapu Benderu" - Edgaru Gulbi. Visi šausminājās ko varēdami, kad pērn viņu uz tiesas zāli veda. Vai kāds no mēdijiem pēc tam ir painteresējies, kā virzās viņa apsūdzība, un kāds ir viņa veselības stāvoklis? Novicināja mums IeM gar degunu papīrus par dokumentu viltošanu, un čau! Ja reiz Ostaps Benders, tad šo var arī cietumā ar narkotikām barot. Un vispār biedzam par TV, kad Latvijā iestājusies absolūta preses krīze! Diena iet galīgā sviestā, savā tendenciozitātē jau vairs neko neatpaliekot no Neatkarīgās. Nav par vairs, jo lasīt. Anda, vajag taisīt jaunu kvalitatīvu dienas avīzi - šī niša ir brīva!

principā piekritot autorei, jāsaka ka 'dziļāk ieskatīties' vajadzētu ne tikai žurnalistiem, bet arī žurnalistikā. Jo. Viss kas ir teikts, attiecās uz 'tradicionālo' žurnālistiku (kura šodien palika dzīva labi ja pāris ārzemju izdevumos a la Times aso). Šodien rullē TV, kas vēl nebūtu nekas ļauns (arī tur varētu būt intelektuālas/ētiskas/žurnālistiskās vērības - vismaz LTV1 brīžiem cenšās, savu ierobežoto iespēju rāmjos), bet TV - ņemām populārāko: LNT - vairs nav ne ētiska, ne analitiska, ne rokoša, nekāda - vispār nav žurnālistika. Tas ir ŠOVS. Konkrēti LNT ziņas - šovs ar žurnālistikas elementiem, bet PAMATĀ šovs (pat ieskaitot acīmredzamo izdabāšanu TP&Co korporatīvām interesēm). Apskatiet LNT ziņu tipisku scenāriju, sākot ar traģiskām ziņām no "tepat tev blakus", tad pusotra ārzemju ziņa ar uzsvaru uz prinču kāzām, tad atgādinājums bojeviku faniem ka "mums vēl būs Degpunkts", tad pirms sporta tie paši diktori kuri tikko stāstija par jaunu cilvēku pašnāvībām pasmejās par kādu trulu jociņu (Holivudā tikai laimīgās beigas!) un pašā finālā izlaiž kādu idiotu (sorry, but true) ar laika prognozi. Vēlreiz - tā NAV žurnālistika, it's only show, un šova mērķis, protams, 5 minūtes starp stulbo joku un sportu - reklāmas pauze. Personīgi man būtu pofig, bet godīgi sakot bik besī ārā popularitātes rādītāji, kuri apliecina ka publikas līmenis nepārprotami seko "žurnālistu" (in fact: lēto šovmenu) līmenim. Kā jau teikts, Latvija ir pārāk maza, lai ražot idiotus tādā progresijā.

Piekrītu autorei- vispārējā neiedziļāšanas tematos visāpīgāk duras acīs tieši tad, kad runāts tiek par ļoti sāpīgām lietām. No Tv bieži vien nevaram sagaidit skaidrojumu, tā vietā bieži sevi 'pieķeru pie domas - nezin kas slēpjas aiz šī sižeta, kāda ir patiesā notikuma būtība, kas patiesībā notiek? Medijs šajā gadījuma rada interesi izzināt, uzzināt pašam. Bet diezin vai tas ir mediju uzdevums..

Bail iedomāties, ko domā cilvēki, kas tiešam zina, kas un kā notika, kas saistīti ar bojā gājušajiem. Tā paviršība, ko piedāvā televīzija, caurvij visas zinas, pat šausmīgākās. Nāve vairs nav nekas īpašs, bet interesanti spēj pasniegt tikai izklaidējošo. Piekrītu rakstītajam, ka skrienam visam garām un negribam iedziļināties. Negribas to skatīties. Jūtu līdzi tuviniekiem, kas zaudēja savu mīļos!

Es piekrītu, - mēs neievērojam svarīgo un izceļam mazsvarīgo. Paldies par blogu!