Upuris vai uzvarētāja? Ķīnas olimpiskā odiseja

-Viens iemesls, kāpēc Mao, kaut arī viņš bija viens no XX gadsimta lielākajiem masu slepkavām, joprojām apbrīno Ķīnā, ir tas, ka viņš pirmo reizi kopš XVII gadsimta pilnībā atjaunoja haņu ķīniešu suverenitāti.- Šādā ziņā Mao zemapziņā var asocēties ar Džuandzi, pirmo imperatoru, kurš apvienojot karojošās valstis, izveidoja Padebešu impēriju. Un arī iznīcināja neskaitāmus cilvēkus, bet tautas apziņā tas viņam tiek piedots sasnieguma vārdā. Var vilkt paralēles pat citā ziņā - Džuandzi ar saviem fa likumniekiem, tāpat kā Mao ienīda seno pagātnes filozofiju, kultūru, vēlējās lai, balstoties senajās saknēs, vēsture tomēr sāktos ar viņiem.

Mao ļoti daudz ko bija mācījies no Staļina. Tāpat Kultūras revolūcijai var atrast daudzas paralēles ar PSRS kolektivizāciju, kam pamatā bija ideja fundamentāli pārveidot valsts pilsoņu domāšanu, respektīvi, totāli izskalot smadzenes, lai viņi valsti, kas viņiem nemitīgi dara pāri, asociētu ar sevi. Tāds sava veida mazohisms. Arī ienaidnieka tēls ķīniešu un krievu gadījumā iederas lieliski. Faktiski var teikt, ka bez ienaidnieka šīm imperiālistiskajām lielvarām nebūtu pamata. Kas līdzīgs novērojams arī ASV ar virtuālajiem teroristiem, kas aizvietojuši aukstā kara krievu ballistiskās raķetes.

Kīnas ķīniskais nosaukums dažādās viņu izloksnē var mainītie no čžunhua vai čžunho utl. Taču Ķīnas heroglifa apzīmējums visos gadījums būtu jātulko kā centra valsts. Šajā ziņā autoram taisnība.