Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

VKKF finanses 2012: daudziem pa druskai, dažiem nekā

Bažas piepildījušās - pēc Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) budžeta vairākkārtējas samazināšanas pēdējos gados (no 7,6 miljoniem latu 2008. gadā līdz nepilniem trim miljoniem šogad) - nule noskaidroti pirmie šāgada «kritušie». Sadalot 2012. gadam atvēlētās naudas pirmo trešdaļu (VKKF budžetu dala trijos konkursos) daudzu citu projektu starpā, «zem strīpas» palikusi arī ilgus gadus praktizētā lasīšanas veicināšanas programma bērniem un jauniešiem Bērnu žūrija, kas pērn bija pulcējusi ap 13 tūkstošiem skolēnu Latvijā un ārzemēs.

VKKF vadība noskaņota reformēt fonda finansēšanas modeli, piesaistot tā ieņēmumus ekonomiskajiem procesiem valstī un atsakoties no fonda «politiskā jumta».

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, kura bērnu un jauniešu lasīšanas veicināšanas programmu vada jau vienpadsmit gadu, sarunā ar Dienu notikušo sauc par klaju bērnu tiesību pārkāpumu un solās vērsties pie tiesībsarga. «Grāmatas vienā momentā pazūd no bibliotēku plauktiem,» saka S. Tretjakova, raksturojot bērnu un jauniešu vēlmi lasīt kvalitatīvas grāmatas (programmā iesaistītas 440 bibliotēkas). Pirmajam pusgadam bijuši nepieciešami 25 tūkstoši latu, šobrīd S. Tretjakova vēl nezina, vai un kā programmu varēs realizēt.

Bērnu žūrija, protams, ir tikai viens no kopumā 632 neatbalstītajiem projektiem, kas neiekļāvās 500 tūkstošu latu budžeta rāmī šāgada pirmajā VKKF projektu konkursā. Papildus šai naudai šogad pieejams arī Latvijas valsts mežu (LVM) ziedojums 800 tūkstošu latu apjomā, kas vērtējams kā ļoti nozīmīgs un vērtīgs atbalsts fondam, uzsver VKKF vadītājs Edgars Vērpe. VKKF atbalstu deviņās nozarēs kopumā guva 495 projekti, finansiāli «nosegt» izdevies 17,3% no kopumā pieprasītās naudas. LVM nauda sadalīta piecām prioritātēm (nozīmīgi kultūras pasākumi, atbalsts koru un tautas deju tradīcijai, atbalsts teātriem un koncertorganizācijām, spēlfilmu un dokumentālo filmu tapšana, atbalsts vizuālajai mākslai).

Šobrīd top jauna VKKF darbības stratēģija, kuras mērķis ir izmainīt fonda finansēšanas modeli, iespējams, atgriežoties pie savulaik pārbaudītā modeļa, kur VKKF nauda bija piesaistīta tabakas, alkohola un azartspēļu nodokļiem. Igaunijā šāds modelis saglabāts, Latvijā pret to pagaidām strikti iebildusi Finanšu ministrija, arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende par šo ieceri neiestājas. Cita alternatīva varētu būt konkrēti atskaitījumi no valsts kapitālsabiedrību peļņas, kas tiek novirzīti kultūras, sporta un sociālu programmu finansēšanai.


Dizains un arhitektūra (Ls 36 017)

Kārtējais, 2012. gada pirmais konkurss noslēdzies ar VKKF Dizaina un arhitektūras ekspertu komisijas lēmumu atbalstīt 25 no 36 iesniegtajiem projektiem, to īstenošanai piešķirot vairāk nekā 36 no kopumā prasītajiem vairāk nekā 100 tūkstošiem latu. Liels atbalsts nozarei bijusi Latvijas dalības Venēcijas biennālē (28 tūkstoši latu) iekļaušana no Latvijas valsts mežu piešķirtās naudas finansējamo projektu sarakstā.

«Atbalsts ikgadējiem pasākumiem arhitektūrā un dizainā satur vēstījumu par nozares nozīmīgāko sabiedrisko profesionālo organizāciju – Latvijas Arhitektu savienības un Latvijas Dizaineru savienības – spēcināšanas nepieciešamību,» norāda Dizaina un arhitektūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Zanda Redberga. «Valsts finansējums piešķirts žurnāla Latvijas Architektūra izdošanai, cerot, ka drīzumā tiks atrasta jauna ilgtspējīga periodiskas publikācijas forma dizaina jomā. Noturīgu tendenci rāda profesionāļi un organizācijas, kuru darbība saistīta ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu. Gandarījumu rada vairāku «tēmu» un «produktu» sekmīga attīstība tiklab atsevišķu profesionāļu, kā institūciju izpildījumā, ko atbalstījusi Latvijas valsts.»

Filmu māksla (Ls 68 404)

Filmu mākslas nozare ir viena no tām, kas izjutīs Latvijas valsts mežu (LVM) ziedojuma pozitīvo efektu. Šāgada pirmajā VKKF konkursu programmā tika sadalīti 68 tūkstoši latu (pieprasīti bija 400 tūkstoši), atbalstot 54 projektus, LVM mērķprogrammā būs pieejami vēl aptuveni 80 tūkstoši. Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas vadītājs Jānis Putniņš norāda, ka šī nauda ļaus daļēji kompensēt finansējuma samazinājumu VKKF konkursu programmā, kur atbalstīti tika nelielāki projekti, daudziem citiem iesakot pieteikties LVM finansētajā filmu programmā Latvija šodien. Šajā programmā vēl var pieteikties līdz mēneša beigām, tās mērķis ir atbalstīt aktuālas un plašam skatītāju lokam iecerētas filmas, «veidojot šodienai un vēsturei nozīmīgas liecības par Latvijas valsti, tās cilvēkiem un notikumiem sabiedrības dzīvē», norāda VKKF. Nauda šajā programmā tiks piešķirta ar nosacījumu, ka filmai jābūt gatavai līdz nākamā gada 18. novembrim.

Savukārt VKKF projektu konkursā atbalstītas vairākas dokumentālās filmas (Kapitālisms Šķērsielā, Fedja, Escaping Riga, Mans tēvs baņķieris, Sešdesmitie u. c.), animācijas filmas (Uz jūru!, Robota vīruss, Avārijas brigāde Eiropā, Debijas filma), žurnāls Kino Raksti, nacionālais filmu festivāls Lielais Kistaps u. c.


Vizuālā māksla (Ls 69 838)

Mākslas nozarē konkursam iesniegts bezprecedenta liels projektu pieteikumu skaits, – norāda nozares ekspertu komisijas pārstāvis tēlnieks Gļebs Panteļejevs. VKKF dati liecina, ka no iesniegtajiem 165 projektiem atbalstīti 59. Tādējādi no kopumā pieprasītajiem aptuveni 460 tūkstošiem latu mākslas jomai piešķirti nepilni 70 tūkstoši. Summa ir maza, taču šaubas un stress, izvērtējot projektus, tādēļ neesot lielāks par šādās reizēs vienmēr piedzīvoto. Šoreiz bijis daudz kvalitatīvu projektu – zaudējuši tie, kas tagad mazāk aktuāli. «Mūsu prioritāte ir jaunrade kā tāda,» teic eksperts, kurš ir pārliecināts, ka bez riska nevar – jāatbalsta ne tikai absolūti pierādāmi šedevri, bet arī tie (īpaši jaunieši), par kuru nākotnes potenciālu nav garantijas. Starp daudziem labi pazīstamiem vārdiem kā Alnis Stakle, Andris Eglītis, Katrīna Neiburga, Daiga Rudzāte un citiem konkursā ir atbalstīti arī jaunie – Krista Dzudzilo, Ieva Kaula, Indriķis Ģelzis, Aleksandra Samuļenkova u. c. 

Valsts mežu mērķprogrammā Vizuālās mākslas centru, galeriju un izstāžu zāļu nekomerciālās darbības atbalsts novirzīti 50 tūkstoši latu.Tie iedalīti kim?, Pedvāles brīvdabas muzejam, Totaldobže, galerijai Alma, RIXC u. c.


Literatūra (Ls 60 080)

Visskaļāk apspriestā, šķiet, plašākā sabiedrībā pārprastā šogad bijusi literatūras nozare. Vairāku literātu aizsāktā diskusija par VKKF finansēšanas modeli nonāca līdz visai emocionālai vārdu apmaiņai Saeimā, un galu galā palika iespaids, ka rakstnieki vienkārši grib izcīnīt vairāk naudas sev, kas saspiesta budžeta laikos iespējams vienīgi uz citu rēķina. Tas ir greizs priekšstats, jo literātu protests bija un ir par visu rakstniecības nozari, tajā skaitā to, lai neapstājas vērtīgu grāmatu iepirkumu process bibliotēkās, lai turpinās lasīšanu veicinoši pasākumi, lai mūsu autoru grāmatas tiek tulkotas.

Diemžēl uz kultūras un izglītības nozaru robežas balansējošā bērnu un jauniešu lasīšanas veicināšanas programma Bērnu žūrija pagaidām palikusi bešā. To komentējot, Literatūras nozares ekspertu komisijas vadītājs Arno Jundze norāda, ka Latvijas iedzīvotāju lasītprasme ir kritusies, viņaprāt, «tā ir valsts mēroga traģēdija, ja mēs šo naudu nedabūsim». A. Jundze uzsver, ka VKKF nevar uzņemties atbildību par naudas trūkumu, jo lēmumus par budžeta piešķiršanu pieņem politiķi. Abi iepriekšējie kultūras ministri sarunās esot aicinājuši paciesties, līdz tiks pārvarēta krīze.

Literatūras nozarē kopumā tika atbalstīti 50 projekti no 135 iesniegtajiem. Nauda piešķirta grāmatu sarakstīšanai un izdošanai, tulkojumiem, literārajam žurnālam Latviju Teksti, starptautiskajai rakstnieku un tulkotāju mājai Venstpilī u. c.

Tradicionālā kultūra (Ls 31 293)

Konkurence bija ļoti liela, projektu daudz, un tas priecē. Žēl tikai, ka aiz strīpas paliek daudzas nozīmīgas lietas, – saka Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas vadītāja Rūta Cibule. Daži no projektiem, kuru realizācijas termiņš ir gada otra puse, vēl varēs pretendēt uz naudu nākamajos konkursos. Šīs nozares prioritātes ir tradicionālās kultūras popularizēšana, dokumentēšana, izpēte, publicēšana un tālāknodošana (lauka pētījumi, dzīvesstāsti, novadpētniecība), nemateriālā kultūras mantojuma pieejamības nodrošināšana plašai auditorijai.

Kopumā šajā nozarē atbalstīti 42 projekti no 105 pieteiktajiem. To vidū, piemēram, ilustrāciju sagatavošana akadēmiskajam izdevumam Latviešu tautasdziesmas, Latvijas nacionālais stends tradicionālās un pasaules mūzikas gadatirgū Womex 2012, dokumentālo filmu Kultūru osta un Vārpa Brazīlijā tapšana, Latviešu pasaku un teiku paralēlā korpusa latviešu un vācu valodā izveide un publicēšana, tradīciju burtnīcas Cūku bēres sagatavošana, Latgales podnieku dienas 2012 un citi.


Mūzikas un dejas māksla (Ls 77 544)

Kultūras projektu konkursam mūzikas un dejas mākslas nozarē tika iesniegti 186 projektu pieteikumi, atbalstīti – 98. Kopumā pieprasīto 423 204 latu vietā VKKF šai nozarei piešķīris 77 tūkstošus. Nozares komisijas eksperts komponists Andris Dzenītis norāda, ka, izvērtējot projektus arī tad, kad «finansējums ir katastrofāli mazs un atbalsts teju simbolisks», nozares prioritātes ir kvalitatīvas koncertdarbības nodrošināšana, kā arī jaunrade. Arvien retāk nozare esot spējīga sniegt atbalstu mācību stipendijām, izdevējdarbībai, kā arī skaņu ierakstu izdošanai. Nav iespēju pilnā mērā finansēt lielus mūzikas projektus, jo tad spētu atbalstīt vienīgi «pāris festivālu, dažas dejas izrādes un divus jaundarbus». 

Ar mūziku un – mazāk – ar deju saistīti projekti ir guvuši atbalstu dažās Latvijas valsts mežu finansētajās mērķprogrammās. A. Dzenītis norāda, ka «pārāk konkrētie uzstādījumi – kas un kā jāatbalsta – nedod brīvas rokas ar šo «ziedojumu» operēt pēc vajadzības un «piespiež» piešķirt nozīmīgas summas tur, kur diez vai aiz brīva prāta tās tiktu piešķirtas».

Teātra māksla (Ls 59 225)

Teātrnieki no lūgtajiem aptuveni 312 tūkstošiem latu saņēmuši nepilnus 60 tūkstošus, no 110 iesniegumiem atbalstīti 56. «Galvenā problēma –  esam spiesti finansēt projektus, ar kuru atbalstīšanu KKF vispār nevajadzētu nodarboties, – finansējumu būtu jāmeklē Kultūras ministrijas bāzē,» saka Teātra mākslas ekspertu komisijas locekle Līga Ulberte. Kā piemēru viņa min teātru viesizrāžu nodrošināšanu, kas prasa milzu līdzekļus. Objektīvi raugoties, protams, profesionālais teātris ir jāved ārpus pilsētu robežām, bet šobrīd iznāk, ka KKF spiests ieguldīt līdzekļus benzīnā, nevis radošos projektos. 

Komisijai bijis jāpatur prātā arī fakts, ka nevalstiskajiem teātriem vairs nav speciālas valsts atbalsta mērķprogrammas. «Dažubrīd centāmies dot priekšroku tieši nevalstiskajiem teātriem,» saka L. Ulberte. Par Valsts mežu piešķirtajiem 110 tūkstošiem latu valsts un pašvaldību profesionālo teātru materiāltehniskās bāzes uzlabošanai eksperte teic: «Paldies, ka viņi vispār dod naudu kultūrai, taču tas neatviegloja konkursa finansēšanu, jo šādam nolūkam KKF regulārajos konkursos teātri naudu neprasa.»

Starpdisciplināri projekti (Ls 30 080)

Starpdisciplināru projektu konkursā atbalstu guvuši 18 projekti no 61. Šī ir nozare, kur nauda pietikusi vienīgi 13% apjomā no pieprasītā finansējuma – viszemākais procents starp visām nozarēm. Salīdzinoši lielāko atbalstu šajā nozarē guvis žurnāls Rīgas Laiks (arī krievu valodā). Atbalstīta arī starpdisciplināra žurnāla Veto Magazine izdošana, laikraksta Kurzemes Vārds pielikuma Kultūras Pulss izdošana, Barikadopēdijas izveide, dzejas un dziesmu festivāls Upītes Uobeļduorzs, latviešu kultūras videoportretu digitalizācijas un citi.

Kultūras mantojums (Ls 71 900)

Kultūras mantojuma nozarē šāgada pirmajā konkursā sadalīti nepilni 72 tūkstoši latu, atbalstot kopumā 93 projektus. Šajā nozarē pieteikumu skaits bijis vislielākais – 226 projekti nepilna pusmiljona latu vērtībā. «Dalījām naudu samērā nelielās summās, bet ļoti daudz vērtīgu projektu palika ārpusē,» saka Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Čoldere. 

Starp atbalstītajiem projektiem var minēt ērģeļu restaurāciju Nurmuižas, Kabiles, Rīgas Reformātu, Barkavas baznīcās, altāru un altāra gleznu atjaunošanu vairākās baznīcās, Āraišu ezerpils bojāto koka daļu atjaunošanu, datubāzes Dekoratīvie gleznojumi Rīgas interjeros 16.gs. – 19.gs. vidus izveidi, grāmatas Akcija Baltijas ceļš 1989 atkārtota izdošana, Latvijas Vēstures institūta žurnāla izdošana. Šajā nozarē tiek atbalstīti projekti, kas vērsti uz kultūras mantojuma saglabāšanu, paredzēti pētniecības darba veikšanai un kultūras mantojuma nozares profesionālajai attīstībai.


VKKF konkursos un Latvijas valsts mežu ziedojuma ietvaros atbalstīto projektu pilns saraksts un kritēriji: www.vkkf.lv

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja