Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Grindeks vadītājs: Risinājums lētākām zālēm - konkurence

Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis intervijā Rūtai Kesnerei.

Kāpēc Latvijā zāles ir dārgākas nekā Lietuvā un Igaunijā?

Farmācijas joma ir regulēta, arī zāļu cenas. Ja runājam par kompensējamajiem medikamentiem, tad nevaru piekrist, ka tie būtu dārgāki nekā kaimiņvalstīs. Latviju bieži ņem par references valsti, tas nozīmē, ka attiecīgās grupas medikaments mums ir vislētākais. Tajā pašā laikā ražotājiem ir noteikti ļoti augsti standarti, un mūsu izmaksas ar katru gadu aug.

Kā ar zāļu cenām ārpus kompensācijas sistēmām?

Ļoti dažādi. Apmēram 30% medikamentu cenas ir lētākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Viena lieta ir ražotāja cena, bet tai nāk klāt lieltirgotavu un aptieku uzcenojums. Tā ka augstajā cenā ne vienmēr vainīgs ražotājs. Taču, protams, arī mēs gribam pelnīt, lai varētu investēt attīstībā. Uz Baltijas valstu tirgu Grindeks skatās kā uz vienotu tirgu, un vairākiem medikamentiem piedāvājam vienādu cenu visās Baltijas valstīs, tādējādi izslēdzot arī paralēlā importa iespēju. 

Kā vērtējat veselības ministra priekšlikumu atvieglot paralēlā importa procedūras, tajā skaitā no trešajām valstīm, jo tas palētinās zāles?

Ja zāļu ražotāji īsteno atšķirīgu cenu politiku dažādās valstīs, tā ir laba iespēja paralēlajam importam Eiropas Savienības ietvaros, kad no valsts ar lētāku zāļu cenu ieved medikamentus valstī, kur to cena ir dārgāka. Taču importētājiem ir iespējas šo starpību paturēt sev, tāpēc ne vienmēr paralēlā importa gadījumos zāļu cenas patiešām būtiski samazinās. Galvenais, kas var palētināt zāles, ir konkurence. Kamēr oriģinālzāles ir aizsargātas ar patentu un ražotājam ir monopolstāvoklis, cenu nosaka ražotājs. Kad patents beidzas un tirgū parādās tā sauktās generic zāles (nepatentēti medikamenti), kas ir lētākas, arī oriģinālzāļu cenas samazinās. Taču, no otras puses, ļoti lētas zāles nevajadzētu izvirzīt kā pašmērķi, jo tad daudzi zāļu ražotāji šādā tirgū negribēs darboties. Ja runājam par importu no trešajām valstīm, tad es esmu kategoriski pret. Jo minētajās valstīs ir zemāki zāļu ražošanas standarti, nav pārliecības par medikamentu drošību pacientiem, kā arī bieži ir grūti izsekot zāļu izcelsmei. Visiem Eiropas valstīs ražotiem medikamentiem var atrast ražotāju. To ne vienmēr var attiecināt uz trešajās valstīs ražotiem medikamentiem. Līdz ar to runa nav pat par paralēlo importu, bet zāļu ievešanu no valstīm, kurās ir krietni zemāki drošības standarti. Ja runājam par ministra Belēviča priekšlikumu kopumā, mums kā Latvijas zāļu ražotājiem vispār nav skaidra šī priekšlikuma būtība un mērķi.

Kā jūs vērtējat Zāļu valsts aģentūras darbu?

Es nevaru piekrist ministra teiktajam, ka tā būtu vainojama pie augstajām zāļu cenām. Aģentūra strādā atbilstoši Veselības ministrijas izstrādātiem normatīvajiem aktiem, veicot tai uzlikto uzdevumu izpildi. Bijušās direktores Ingunas Adovičas ieguldījums farmācijas jomā ir atzinības cienīgs.

Vai vienota zāļu reģistrācija visās Baltijas valstīs būtu risinājums, kā nonākt pie lētākām zālēm?

Jā, tas būtu viens no risinājumiem, jo viss Baltijas tirgus ir apmēram astoņi miljoni cilvēku, kas pielīdzināms, piemēram, Zviedrijas tirgus apmēram. Savulaik tika ielikti pamati centralizētiem ārstniecības iestāžu (Baltijas valstu līmenī) medikamentu iepirkumiem. Tas būtu labs atbalsts arī Latvijas zāļu ražotājiem. Jau šobrīd vienotais Baltijas iepakojums ir ļoti izdevīgs ražotājiem. Taču par vienotu zāļu reģistrāciju Baltijā būtu jāvienojas politiķiem. 

Kurās valstīs jūs reģistrējat savas zāles?

Daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Skandināvijā, Polijā, Portugālē, Lielbritānijā. Jāteic, ka mūsu ražotās generic zāles ir visnotaļ konkurētspējīgas, tajā skaitā arī cenas ziņā.

Eksperti bilst, ka farmācijas jomā vērojama stagnācija. Vai arī Grindeks to jūt?

Jā, šogad arī mūsu apgrozījuma pieauguma tempi ir mazāki. Daudzos mūsu eksporta tirgos vērojama lejupslīde, piemēram, Krievijā, Kazahstānā, arī Ukrainā. Mūsu eksports uz NVS valstīm ir ap 60% no kopējā eksporta apjoma, tā ka aktuālā politiski ekonomiskā situācija šajās valstīs mūs tieši ietekmē. Turklāt šajos tirgos ir arī spēcīgas vietējās produkcijas protekcionisma tendences. Taču mums ir strauja attīstība Eiropas tirgos, tāpat mums ir daudz iestrāžu Dienvidaustrumāzijas valstu tirgos. Ķīnā turpinām Mildronāta klīniskos pētījumus. Attiecībā uz Ķīnu mums joprojām ir nopietni plāni, meklējam vietējos partnerus, tā ka pašlaik notiek liels sagatavošanās darbs, lai sekmīgi varētu ieiet šajā tirgū.

Vai NVS valstīs varētu sašaurināt savu darbību?

Nekādā gadījumā. Cita lieta, ka darbību varētu efektivizēt, jo katrai no šīm valstīm ir sava specifika. Ir dažādas cenu un atlaižu politikas. Mums visās šajās valstīs ir savas pārstāvniecības, un tā ir to vadītāju prasme vienoties par pieņemamiem spēles noteikumiem. Taču mēs gribam attīstīties un strādāt arī jaunos tirgos. Grindeks bizness ir diezgan diversificēts – ražojam gan aktīvās farmaceitiskās vielas, gan gatavo zāļu formas, tāpat piedāvājam dažādus kontraktpakalpojumus mūsu profesionālās darbības ietvaros. Mēs raugāmies, lai savā darbībā nebūtu atkarīgi nedz no viena produkta, nedz vienas valsts tirgus. Uzņēmumam ir jābūt sabalansētam produktu portfelim un dažādiem tirgiem. Ir tirgi, kur ienākumi ir stabili, ir tādi, kur jāiet uz zināmu risku. 

Pirms pāris gadiem Organiskās sintēzes institūts bija radījis prototipu jaunam medikamentam. Taču Latvijā neatradās neviens, kas gribētu veikt klīniskos testus, lai ideju novestu līdz gatavam medikamentam. Toreiz Latvija savu patentu pārdeva ārzemniekiem, un institūta direktors Ivars Kalviņš  teica: ja mēs paši būtu veikuši klīniskos testus, radījuši medikamentu un tad pārdevuši patentu, ieguvumi būtu mērāmi miljardos eiro. Cik gatavs ir Grindeks ieguldīt mūsu zinātnieku radītos zāļu prototipos, lai tos novestu līdz gatavam medikamentam?

Tā ir viena no lielākajām prasmēm izvēlēties, kurā jaunajā produktā investēt, lai to novestu līdz veiksmes stāstam. Jo iepriekš rezultāts nav prognozējams. Grindeks, arī Olainfarm, ir piedalījies vairāku Organiskās sintēzes institūta iestrādņu pilnveidošanā. Taču jaunu zāļu radīšana ir dārgs process, kas ir pa spēkam tikai lielajiem farmācijas uzņēmumiem, un globālā mērogā Latvijas farmācijas uzņēmumi ir mazi un vidēji uzņēmumi. Jā, mēs esam lieli Latvijas mērogā, un man šķiet, ka valstij vajadzētu atbalstīt arī mūs, Latvijas lielos farmācijas uzņēmumus, ja ir vēlme, lai tie var konkurēt globālā mērogā. Ja runājam par zāļu izstrādi, tad te izmaksas sniedzas simtos miljonu eiro. Arī lielie pasaules uzņēmumi bieži apvienojas, lai izstrādātu jaunas zāles. Un mēs no tā mācāmies. Daudzas mūsu zinātnieku izstrādes mēs varam pacelt līdz jaunam līmenim un vērtībai un tad meklēt partnerus, ar kuriem kopā veikt klīniskos pētījumus. Taču arī mūsu valstī ir izstrādātas jaunas zāles, tas pats Mildronāts ir Latvijas lepnums. Arī pretvēža zāles Ftorafur, kas ieguvušas pasaules slavu, ir Latvijā radīts produkts. 

Taču tie ir seni produkti. 

Jā, taisnība, bet es labāk teiktu – laika pārbaudi izturējuši produkti. Tagad darbs gan arī notiek, taču jāsaprot, ka pašlaik jaunu zāļu radīšanas izmaksas ir būtiski augstākas nekā pirms divdesmit vai desmit gadiem. Tieši tāpēc arī ir jāmeklē sadarbības partneri. Turklāt labu ideju nav nemaz tik daudz.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Labējā spārna kandidāts

Partija Gruzijas sapnis šonedēļ nosauca sava kandidāta uz nākamā šīs valsts prezidenta amatu vārdu – uz šo posteni tiks virzīts tuvas Gruzijas sapņa sabiedrotās, nelielas, par labēji radikālu bieži d...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē