"Viens no šobrīd aktuālajiem referendumiem, kas manā uztverē ir nenormāli nekorekts, ir saistīts ar automātisko pilsonības piešķiršanu. Bez tā, ka viņš paredz automātisku pilsonības piešķiršanu [nepilsoņiem], viņš paredz ar atpakaļejošu datumu visiem izsniegt pases bez maksas," sacīja Āboltiņa, akcentējot nepieciešamību kādai institūcijai uzticēt uzdevumu izvērtēt, vai likumprojekts saskaņā ar Satversmi ir pilnībā izstrādāts. Šis jautājums tiek risināts likuma grozījumos, par kuriem Saeima lems 26.jūlijā.
Konstitūcijā noteiktais, ka referenduma rīkošanai jāiesniedz pilnīgi izstrādāts likumprojekts "vienmēr ir ignorēts", akcentēja Saeimas priekšsēdētāja. Pēc grozījumu veikšanas likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" par to, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts, būs jālemj Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).
"Parlamentam nav tiesību labot šādu [pilnīgi izstrādātu likumprojektu], parlaments var to pieņemt tādu, kāds tas ir izstrādāts. Saskaņā ar Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Ilmas Čepānes (V) un Kārļa Dišlera atzinumu starpposmā kādai institūcijai ir tiesības vērtēt, vai tas ir pilnībā izstrādāts likumprojekts un ir virzāms tālāk," skaidroja politiķe.
Āboltiņa skaidroja, ka pasu izsniegšanas jautājums ir saistīts ar administratīviem budžeta izdevumiem. Šo situāciju varētu uztvert kā pilnībā neizstrādātu likumprojektu.
Viņa nedomā, ka, lai izvairītos no politiski motivētiem CVK lēmumiem, būtu jāmaina komisijas locekļu iecelšanas sistēma. Pašlaik komisijas locekļus izvirza Saeimā pārstāvētās politiskās partijas.
Āboltiņa skaidroja, ka CVK ir iespējas pieaicināt un algot ekspertus, lai pieņemtu lēmumu attiecībā uz referendumu jautājumiem.
Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas CVK.
Saeimas Juridiskā komisija 19.jūlijā atbalstīja 50 000 parakstu sliekšņa noteikšanu referenduma rosināšanas pirmajam posmam. Šādu kārtību referendumu rosināšanai par grozījumiem likumos vai Satversmē paredzēts noteikt līdz 2015.gadam.
Saeimas atsaukšanas referendumu līdz 2015.gadam varēs rosināt pirmajā posmā savācot 10 000 parakstus, bet atlikušo parakstu vākšanu būs jāorganizē CVK.