Fragments no intervijas:
Lēmums par Latvijas pievienošanos eirozonai ir pieņemts, un galvenais uzdevums, ar ko asociējas Vienotība, ir izpildīts. Ar ko Vienotība pieteiks sevi nākamajās Saeimas vēlēšanās 2014. gada rudenī?
Mēs neesam domājuši par kampaņu, bet tas jautājums, ar ko iesim uz vēlēšanām, ir sašķeltā Latvijas politika, kas var novest pie tāda rezultāta, kāds bija Rīgas domes vēlēšanās. Šīs kļūdas Latvijas politikā ir jāanalizē. Uz eiro nebūs uzsvara. Eiro var būt tikai kā līdzeklis, lai mēs varētu runāt par valsts attīstību un nevienlīdzības mazināšanu. Politiķim ir jādod pierādījumi, ka cilvēku labklājība pieaugs un nevienlīdzība mazināsies. Mērķis ir, lai tieši Latvija kļūtu ikvienam latvietim par vislabāko valsti pasaulē, kur dzīvot, strādāt un audzināt bērnus.
Pašvaldību vēlēšanās Rīgā Saskaņas centrs ar sabiedrotajiem ieguva pārliecinošu atbalstu. Ko latviskās partijas var darīt, lai varu nepazaudētu arī Saeimas vēlēšanās?
Vienalga, vai mēs tās saucam par latviskajām vai labēji centriskajām partijām, bet tām ir jādomā, pie kā noved tas, ka centrālais mērķis ir citam citu apkarot vai mēģināt sacensties vienā nišā par to, kurš ir nosacīti gudrāks un skaistāks. Šo kļūdu nevajadzētu pieļaut Saeimas vēlēšanās.
Šo sacensību jūs demonstrējat arī valdības koalīcijā.
Ar mediju starpniecību un koalīcijas iekšienē esmu aicinājusi no tās šausmīgās preses relīžu komunikācijas atteikties, bet nekādu izmaiņu pagaidām nav. Vasarā varbūt ir zināms klusums, bet rudenī, kad sāksies sarunas par nākamā gada valsts budžetu, tas droši vien atkal uzjundīs ar jaunu vilni.
Tā varbūt ir pretreakcija uz Vienotības dominanti, lai katra partija parādītu sevi un justos kā līdzvērtīga partnere?
Es tiešām norobežojos no stāsta, ka Vienotība izturas pret kādu kā pret jaunāko, vecāko vai mazāko brāli. Tu vari izturēties tā, kā tu pats jūties. Tas ir jautājums Nacionālajai apvienībai, kura aicina pārskatīt atbildības jomas, bet pati šādu koalīcijas līgumu parakstīja.
Tātad Nacionālā apvienība joprojām aicina samazināt Reformu partijas ietekmi valdībā? Koalīcijas veidošanas laikā nepietiekamā pārstāvniecība valdībā Visu Latvijai!-TB/LNNK tika kompensēta ar parlamentāro sekretāru amatiem citu partiju vadītajās ministrijās un jaunizveidotu komisiju vadību.
Toreiz neviens nevēlējās ņemt Veselības ministriju, un arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viņi atteicās. Tagad tas ir jādzird kaut kur aizkulisēs, bet ne pie koalīcijas galda, kur nevienam nav aizliegts runāt par jebko. Nav korekti mēģināt visu laiku iet publiski pret vienu no partneriem - Reformu partiju - par tās reitingiem. Slavenais Šlesers [Ainārs] ir klasisks piemērs. Viņam nekad vēlēšanu starpposmā reitings nebija augstāks par 3%, bet viņš pēc tam sasparojās uz vēlēšanām un ar burvīgu kampaņu iekļuva Saeimā. Vai tāpēc kāds būtu aicinājis atņemt Šleseram kādu no viņa partijas pārvaldītajām ministrijām.
Vai Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK ar Reformu partiju par amatu pārdali valdībā nerunā koalīcijas sadarbības padomes sēdēs?
Nē. Taču tad vajag koalīcijas sēdē partneriem godīgi pavaicāt, kā jūs to vērtējat un kā uz to skatāties. Tagad notiek sarunas kaut kur apkārt, nevis pie galda. Ja ir kādas problēmas, jārunā pie galda, nevis aplinkus jāspriež par valdības pārskatīšanu pēc pašvaldību vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanas un Saeimas vēlēšanas ir divas dažādas vēlēšanas.
Ja attiecības koalīcijā nekļūs koleģiālākas, tas var atsaukties uz Saeimas vēlēšanu rezultātu.
Koalīcija varētu demonstrēt spēju kopīgi strādāt. Nacionālajai apvienībai nacionālā kārts ir jāsaglabā, arī Vienotībai vienmēr ir bijušas tuvas nacionālās vērtības, bet mums tomēr būtu jāliek uzsvars nevis uz nacionālo jautājumu, bet uz sociālajiem un valsts attīstības jautājumiem.
Kā Vienotība plāno saglabāt savu ietekmi pēc nākamajām vēlēšanām gaidāmās konkurences apstākļos, kur ar jauniem politiskajiem spēkiem sevi varētu pieteikt Einars Repše, varbūt arī Ainārs Šlesers.
Šlesers vienmēr sevi piesaka ambiciozi un stāstot par miljoniem. Par to, ka viņš vēlētos atgriezties, politiskajās aizkulisēs runā sen. Jautājums, vai viņš nekonkurēs ar Latvijas attīstības biedrību, kurā arī ir uzņēmēji. Latvijas attīstības biedrība pieteica valsts pārvaldības reformu, par ko runā arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Negribu vērtēt, kurš no kura kaut ko noraksta, jo Andris Bērziņš jau to ir pieteicis pietiekami sen. Viņš to iesniegs parlamentā, diskusija par to notiks, un tā būs Valsts prezidenta ierosināta reforma.
Ne vienreiz vien esmu teikusi, ka ideja atbalstīt nacionālos uzņēmējus ir simpātiska un tas nav pretrunā ar valsts nākamajiem mērķiem par labklājības sabiedrību un nevienlīdzības mazināšanu. Taču es gribētu saprast, kāpēc ir jāgaida līdz vēlēšanām, ja tās idejas jau ir gatavas. Kāpēc tās netiek nestas uz valdību, lai jau tagad varētu pamudināt kādu kļūt par darba devēju, kādu atturēt no aizbraukšanas. Ir iespaids, ka tas ir politprojekts, nevies reāla vēlme darboties. Ja tavs mērķis ir strādāt sabiedrības labā un tev ir ideja, ko gribi pēc iespējas ātrāk realizēt, tad nāc un piedāvā to premjeram Valdim Dombrovskim.
Vienotība acīmredzot nav pietiekami novērtējusi nacionālos uzņēmējus, tāpēc viņi meklēt kādu citu spēku.
Pēc būtības šis projekts [Einara Repšes biedrība Latvijas attīstībai], lai kā tas viņiem pašiem varbūt nepatiktu, ir identisks apvienībai Par labu Latviju!. Atšķirība ir tā, ka to vada nevis Ainārs Šlesers un Andris Šķēle, bet Einars Repše, kurš nekad nav bijis reāls uzņēmējs, bet ir fiziķis, mākslīgā intelekta pētītājs un bijis Latvijas Bankas vadītājs. Viņš, protams, ir talantīgs un spējīgs cilvēks. Taču Ainārs Šlesers un Andris Šķēle paši bija nākuši no uzņēmējdarbības vides. Abos gadījumos ieguldīta liela nauda, lai projektu reklamētu. Taču ir iespaids, ka sabiedrība vēl uz to [Repšes biedrību] skatās nogaidoši.
Ja Einars Repše nodibina partiju, tā var kļūt par konkurentu Vienotībai un, iespējams, arī par to politisko spēku, kas nākamajā Saeimā ir Saskaņas centra sabiedrotais. Viens no biedrības līderiem Edgars Jaunups agrāk ir izteicies par labu sadarbībai ar SC.
Man nav bail no konkurentiem un no tā, ka nāk Ainārs Šlesers vai Einars Repše. Man ir skumji par sašķelto Latvijas politiku. Saskaņas centrā nekas neliecina par šķelšanos. Viņi noturēs sevi kā vienotu organizāciju, tā motivējot savu vēlētāju.
Ko darīs Vienotība, lai konsolidētu politiskos spēkus un tie saglabātu ietekmi arī pēc nākamās Saeimas vēlēšanām?
Mēs turpināsim sarunas ar reģionālajiem līderiem. Milzu cieņa visiem pašvaldību vadītājiem, kas bija sanākuši Vienotības birojā. Mēs esam sākuši sarunu ar cilvēkiem, kas ilgstoši ir guvuši vēlētāju atbalstu. Tur ir reģionālo partiju vadītāji, kā Juris Šulcs [Tukuma novada mērs], kas nekad nav bijuši pie lielajām partijām. Tur ir Madonas novada priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, kurš tagad ir Vienotības biedrs. Ja salīdzinām Rīgu un Daugavpili, redzam, ka Daugavpilī, kas arī ir Saskaņas centra ietekmē esoša pašvaldība, var parādīt vēlētājam alternatīvu un vēlētājs nenobalso par to, kas ir bīstams ne tikai no populisma, bet arī no ideoloģijas viedokļa.
Ja Vienotība tomēr saglabā ietekmi arī pēc vēlēšanām, vai jūsu premjers būs Valdis Dombrovskis?
Viņš ir tam gatavs. Valdis Dombrovskis apzinās savu atbildību pret Eiropas Savienību un pret prezidentūru. Ik pa brītiņam ir spekulācijas par viņa nogurumu vai par viņa vēlmēm ieņemt kādu amatu Eiropas Savienībā. Vienotības kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanām viņš nevadīs. Valdis Dombrovskis būs premjers un arī saraksta līderis Saeimas vēlēšanās. Ja mēs runājam, vai Dombrovskis būtu pelnījis, lai viņam piedāvātu kādu augstu amatu Eiropas Savienībā, protams, viņš ir ļoti spējīgs un Eiropai to arī ir parādījis. Kad Latviju citas valstis jau bija norakstījušas, viņš kā premjers ar savu mieru, lēnīgumu un zināšanām to ir pacēlis, lai uz Latviju Eiropas Savienībā tagad skatītos kā uz apbrīnas vērtu stāstu. Pirms dažām dienām ar Vācijas prezidentu Joahimu Gauku bija iespēja parunāt bez tulka vāciski. Viņš vēlreiz apstiprināja, ka ar milzu cieņu novērtē to, ko mūsu valsts, un īpaši Latvijas cilvēki, ir paveikuši. Ja būs piedāvājums un Valdis Dombrovskis tiks skatīts kā potenciālais Eiropas Komisijas vadītājs, būtu diezgan egoistiski no mūsu puses to liegt.
Visu interviju lasiet pirmdienas Dienā!