Kā skaidroja Dzalbe, Kriminālprocesa likuma 19.pantā ir teikts, - visas tās saprātīgās šaubas par personas vainu, kuras nav iespējams novērst, ir jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, savukārt "personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs nevainīgums".
Kā ziņots, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) intervijā žurnālam Lietišķā Diena sacīja: "Kaut kādā ziņā taisnība ir apgalvojumam, ka pierādīšanas līmenis mūsu tiesās ir tik augsts, ka izmeklētāji staigā apkārt un nezina, ko lai vēl atrod, lai noziegumu varētu pierādīt."
Dzalbe pauda viedokli, ka Bordāns, sākot savu darbību, aktīvi ir ķēries pie citu institūciju kritizēšanas, izmantojot arī emocionālus un nepārdomātus izteikumus. "Apsūdzības, aizstāvības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas. Apsūdzības funkcijas realizē prokurors," uzsvēra AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs.
To, cik un kādus pierādījumus jāpārbauda tiesā, norāda prokurors, nododot krimināllietu tiesai, savukārt tiesnesim vai tiesai nav tiesību pēc savas iniciatīvas iegūt un pārbaudīt pierādījumus tiesas sēdē, izņemot vienu gadījumu - ja apsūdzētais aizstāvību īsteno pats, proti, ja viņam nav aizstāvja, bet tiesai rodas pamatotas šaubas par viņa pieskaitāmību vai iespējamo vainu apsūdzībā, skaidroja Dzalbe.
Arī AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis uzsver, ka, izspriežot lietas, tiesnešiem ir jārīkojas atbilstoši likumam. "Tiesa nevāc pierādījumus, bet tos vērtē atbilstoši Kriminālprocesa likuma 127.-130.pantam - pierādījumu pietiekamību, ticamību, attiecināmību un pieļaujamību," sacīja Kušķis.
Viņš skaidroja, ka tiesas pienākums ir vērtēt, vai ar tiem pierādījumiem, ko sniegusi prokuratūra, konkrēto personu var atzīt par vainīgu. "Pierādīšanas līmenis tiesai nav ne paaugstināts, ne pazemināts - pierādījumiem ir jābūt tādiem, lai tiesnesim ir pārliecība, ka apsūdzētā vaina ir pierādīta. Ja no apsūdzības sniegtajiem pierādījumiem nerodas šāda pārliecība un tiesnesim ir šaubas - labāk ir nenotiesāt vainīgu nekā notiesāt nevainīgu," atzina Kušķis.
Kā ziņots, arī tieslietu ministrs piekrīt principam, ka "labāk, lai ir desmit nenotiesātu vainīgo, nekā viens nepamatoti notiesātais".