Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Dzintars: Ja pārāk daudz iebildīsim pret to, kas notiek valdībā, varam rēķināties ar melno kampaņu

 Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars intervijā Sandrim Točam.

Ar ko ir saistīts jūsu un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas konflikts?

Neuzskatu, ka ir konflikts. Es tikai publiski izklāstīju, kāda ir mana pozīcija jautājumā par to, kā varēja novērst nepilsoņu referenduma procesu, kas, iespējams, mūs tagad sagaida. Uz šīs informācijas paušanu Āboltiņas kundze reaģēja samērā asi. To var uztvert arī kā draudus. Tas nav gluži ierindas biedrs kādā partijā. Tā ir otra augstākā valsts amatpersona, ietekmīgākās Latvijas partijas līdere, kura atsūta īsziņu par zibens nosperšanu. To es, protams, uztveru kā mājienu, ka ir lietas, par kurām nav vēlams publiski runāt. Ļaunu prātu neturu - Āboltiņas kundzi zināmā mērā varu saprast. Taču nekādā gadījumā šāda veida brīdinājumi, mājieni vai draudi nemainīs manu nostāju. Arī maniem politiskajiem biedriem ir bijuši mājieni, par kuriem var teikt, ka kāds kaut ko ir nepareizi sapratis. Bet, ja tas notiek sistemātiski, tad zināmi secinājumi rodas. Mēs secinām, ja mēs pārāk daudz iebildīsim pret to, kas notiek valdībā, ja pārāk daudz kritizēsim konkurējošās partijas, tad varam rēķināties ar melno kampaņu, kompromatu cīņām un atbildes gājieniem. Tādi mājieni mums ir doti.

Izskanēja informācija, ka varētu notikt vēršanās pret atsevišķiem NA biedriem, izmantojot SAB aģentu provokāciju. Vai pieļaujat, ka atsevišķa politiska partija izmato operatīvās darbības iestādes, lai ietekmētu konkurentus?

Tā ir lieta, ko ļoti grūti pierādīt. Protams, šāda informācija tiek noliegta. Specdienestu iespēja operēt ar informāciju dažādos veidos ir daudz lielāka nekā politiskajai partijai. Tomēr tā ir informācija, kas šķiet ticama. Pieļauju, ka šādas metodes tiek lietotas un netīrā politiskā sacensība, kompromatu karš, kompromatu fabricēšana un, iespējams, arī dienestu izmantošana šādos nolūkos varētu būt realitāte. Mūsu darba kārtībā ir tikšanās ar Latvijas specdienestu vadītājiem, un šis jautājums būs viens no tiem, ko mēs noteikti pārrunāsim. Arī izskanējušo informāciju mēs paturēsim prātā nākotnē, kad mums būs jāskata jautājumi, kas saistīti ar Latvijas drošības iestādēm, to vadību, un citi saistītie jautājumi.

Paudāt uzskatu, ka nepilsoņu referenduma procesa attīstību varēja novērst, taču Vienotības un Reformu partijas lēmumi to liedza. Vai pieļaujat, ka jūsu partneriem valdībā ir motivācija zināmā mērā provocēt šāda referenduma norisi?

Izslēgt jūsu pieļāvumu es nevaru. Tomēr, lai kaut ko tādu apgalvotu, man trūkst pietiekami daudz pierādījumu. Pilsoņu loka paplašināšana ir viens no stratēģiskiem mērķiem, ko centīsies īstenot zināmi politiskie spēki. Noteikt Satversmē, ka par šo jautājumu rīkot referendumu nav iespējams, bija solis, ko viennozīmīgi varēja spert. Bija gan konstitucionālo tiesību ekspertu atzinumi, gan Zaļo un Zemnieku savienības solījums atbalstīt, lai gūtu nepieciešamo atbalstu Satversmes grozījumiem Saeimā. Tas izdarīts netika.

Nedomāju, ka tas ir ticamākais motīvs, ka Vienotībai būtu ļoti izdevīgs nepilsoņu referendums. Drīzāk es te redzu, pirmkārt, politisko greizsirdību, otrkārt, Vienotība nevar taču atbalstīt kaut ko tādu, ko ir piedāvājuši politiskie konkurenti. Ja NA piedāvā atbalstīt neapliekamā minimuma palielināšanu par apgādībā esošu bērnu vai māmiņu pabalsta pagarināšanu līdz pusotra gada vecumam, tad labklājības ministrei Ilzei Viņķelei ir noteikti jāvirza par mūsu piedāvājumu krietni apšaubāmāks piedāvājums.

Nesenais Vienotības ministra Arta Pabrika paziņojums par morālu atbalstu Uzvaras pieminekļa nojaukšanai. Tā tomēr ir NA jautājuma pārņemšana, vai ne?

Tas, kas mums nav pieņemams un ko mēs negribētu pieļaut, ir, ka nacionālais jautājums tiek izmantots nevis idejisku motīvu dēļ, bet tikai kā stratēģiska vai taktiska kārts īstermiņa mērķu sasniegšanai. Bet to jau var just, kurš cilvēks patiesi darbojas, idejas vadīts, un kuram īslaicīga nacionāla pozīcija ir tikai līdzeklis konkrēta mērķa sasniegšanai, bet pēc neilga laika nostāja atkal var mainīties.

Vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tagad uzstāj, ka par jaunu galveno prioritāti Nacionālajā attīstības plānā jākļūst tam, ka Latvijai jābūt zaļākajai valstij pasaulē. Kā vērtējat Sprūdža priekšlikumus?

Ir tā, ka velns bieži vien slēpjas detaļās. Idejas savos pamatos reizēm nav sliktas, bet ir svarīgs gala izpildījums. Ambiciozas vīzijas ir tas, kā pietrūkst šī grāmatvediskā Nacionālā attīstības plāna dokumentā. Kā tāds papildinājums, ka Latvija ir zaļākā valsts pasaulē, tas varētu būt. Cita lieta, ka tur ir iekļautas dažas idejas, kas ir ja ne kaitīgas, tad vismaz kaitīgi interpretējamas. Līdzīgi, piemēram, ar ideju par pašvaldību referendumiem. Virziens ir atbalstāms. Bet atsevišķas izpildījuma detaļas mums šķiet neloģiskas. Piemēram, viens no gadījumiem, kad referendums ir iespējams, pēc ministra piedāvājuma ir tāds, kad dome nav ņēmusi vērā sabiedriskās apspriešanas vairākuma viedokli. Ir ļoti bieži, ka sabiedriskajās apspriešanās piedalās trīs, četri, pieci iedzīvotāji. Tad vairākums šajā gadījumā būtu divu triju cilvēku viedoklis, kuru dēļ tad būtu jārīko referendums. Bet tās ir tādas slīpējamas detaļas.

Sākotnēji atbalstījāt kopējo valdības koalīcijas nostāju referendumu ierobežošanas jautājumā. Pēc tam jūsu nostāja mainījās un paziņojāt, ka atbalstāt iepriekšējo 10 000 parakstu slieksni.

Mūsu skatījumā svarīgs nodoms bija novērst šīs PCTVL referenduma akcijas īstenošanos, lai nenotiktu pretvalstisku ideju propagandēšana par valsts līdzekļiem. Tas ir ne tikai politiski, bet arī sadzīviski un fiziski bīstami. Strauja referendumam nepieciešamo parakstu skaita palielināšana, lai varētu ierosināt referendumu, bija arguments, lai novērstu šo gaidāmo referendumu. Taču šobrīd jau ir redzams, ka laika grafika ziņā to vairs nevar izdarīt. Tāpat mēs jūtam, ka var gadīties, ka arī latviešiem šīs referenduma rīkošanas iespējas var būt nepieciešamas, tāpēc Lindermana dēļ kaut ko liegt pārējiem pilsoņiem - tas nebūtu pareizi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē