Kad kritīs valdība vai cik stabila ir valdība? – tas ir jautājums, pēc kura mēra politisko temperatūru, bezmaz vai sākot jau no nākamas dienas, kad valdība ir izveidota. Šobrīd ir sajūta, ka šī valdība ir kritiena stāvoklī, bet kā neatsitas pret zemi, tā neatsitas. Kas to tur?
Valdības koalīcijā ir iekodētas ne tikai ideoloģiskas, bet arī polittehnoloģiskas pretrunas. No vienas puses, saprotot, ka nojaukt laukumu un izveidot jebko citu, šīm partijām izdevīgāku ir grūti, no otras puses, saprotot, ka arī esošā mašīna nestrādā un jūk ārā. Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas bija tikai tāda aisberga redzamā daļa, viena zīme tam, ko mēs no saviem avotiem valdības partijās jūtam jau ilgstoši – ka samilst iekšējās attiecības, ir arvien lielāka nervozitāte par reitingiem, neapmierinātība ar politiskajiem partneriem, bažas par spēju nodrošināt balsis, par spēju turpināt darbu pēc pašvaldību vēlēšanām, tātad ilgtermiņā uzturēt šo darbību. Līdz ar to tā neapmierinātība jau sāk izpausties arī kaut kādās darbībās, signālu valodā uzrunājot opozīcijas partijas vai dodot mājienus par iespējamām pārmaiņām. Tā iekšējā neapmierinātība un nestabilitāte koalīcijā ir jau nonākusi līdz fāzei, ka tiek nopietni izskatītas alternatīvas par citiem koalīcijas modeļiem. Tā gan ir tikai mana interpretācija.
Balsis pie Apvienotā saraksta (AS) "zaļajiem" Evika Siliņa meklēja jau vasaras sākumā. Kas ir mainījies? Man, runājot ar Progresīvajiem un ZZS, rodas sajūta, ka pēc pēdējās Vienotības neveiksmju sērijas un reitingu kritumiem viņi vairs tik ļoti necenšas par katru cenu šo valdību noturēt. No otras puses, saistībā ar Donalda Trampa nākšanu pie varas ASV ir dzirdami viedokļi no mūsu ārpolitikas veidotājiem (šis lauciņš ir Vienotības pārziņā), ka Progresīvie ar saviem uzskatiem vispār un tostarp Tuvo Austrumu konflikta sakarā vairs nav tik ērts un dabisks politiskais partneris Vienotībai.
Jā, plāns par AS daļas atšķelšanu un piesaistīšanu koalīcijai bija jau agrāk, bet mainījušās ir divas lietas: koalīcijas iekšējās attiecības, kas vairs nav tik saliedētas, un šobrīd savstarpējās attiecības un pārliecība, ka esošajā modelī koalīcija spēj strādāt, ir krietni pasliktinājušās. Tādēļ sarunas vairs nav par kāda esošās koalīcijas piedēkļa atrašanu, bet par fundamentālām izmaiņām, kas nozīmē, ka visi tie, kas veido šodienas koalīciju, var arī nebūt nākamās koalīcijas sastāvā. Un te es domāju Progresīvos – viņi jaunajā situācijā ir kļuvuši par aizejošo modi.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00