Viņa norāda, ka šis palēlinājums nav viendabīgs, jo nozaru griezumā ir vērojama dažāda dinamika. Piemēram, oktobrī kokrūpniecībā pirmo reizi kopš 2009.g. vidus ir vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri (-1.4%). Šogad kokrūpnieku ražošanas apjomi ir bijuši vairāk vai mazāk plakani, lai arī līdz šim tomēr nedaudz augstāki nekā pērnā gada attiecīgajos mēnešos.
Nelieli kritumi gada laikā ir novērojami arī metālizstrādājumu, nemetālisko minerālu izstrādājumu, gumijas un plastmasas, ka arī mašīnu un iekārtu ražošanā. L.Strašuna gan norāda, ka izteiktas krituma tendences šajās nozarēs nav - neņemot vērā mēneša svārstības, apjomi saglabājas daudzmaz stabili. Savukārt divciparu gada izaugsmes tempi saglabājas metālu ražošanā, papīra izstrādājumu ražošanā un poligrāfijā, elektronikas un elektrisko iekārtu ražošanā.
Līdzīgas tendences apstrādes rūpniecības nozarē konstatējis arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš norāda, ka šā gada desmit mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, apstrādes rūpniecības apjomi ir par 9.4% lielāki. Lai arī atlikuši divi mēneši (atbilstoši statistikas publicēšanai), tomēr viss norāda uz to, ka šis gads nozarei būs bijis ļoti veiksmīgs.
Tiesa gan, lūkojoties tuvākā perspektīvā, kas ietver arī nākamo gadu, situācija pasaulē saglabāsies saspringta un dažādos pasaules reģionos atšķirīga. Neskatoties uz joprojām augsto aktivitāti iekšzemes patēriņā, rūpniecības attīstībā ir jūtama pasaules, jo īpaši Eiropas ekonomiku nestabilitātes ietekme, kā dēļ nozares izaugsme ieiet mērenākā fāzē. Atšķirīgas tendences starp nozarēm saglabāsies. Tas lielā mērā izrietēs no segmentiem un tirgiem, kuros uzņēmēji darbojas.
Tikmēr rūpnieciskā aktivitāte daudzviet Eiropā turpinās samazināties. Vāja tā saglabāsies arī Japānā. Mērena atgūšanās sagaidāma Ķīnā un ASV. Tādēļ nāksies turpināt vētīt iespējas, kas sola izaugsmi un peļņu, darboties pie produktivitātes kāpināšanas un uzturēt konkurētspēju. Mainās arī konjunktūra pasaulē, piemēram, mazinās Āzijas priekšrocības, bet daudzas attīstītās valstis joprojām cīnās par konkurētspējas atgūšanu. Tas paver jaunas iespējas mūsu ražotājiem. Ar atbalsta pasākumiem, izaugsme 6% apmērā varētu saglabāties arī nākamgad.
Ekonomikas sabremzēšanās pasaulē dara savu, taču ieslīgt pesimismā nav pamata. Tiesa gan ražotāju noskaņojums ir piesardzīgs, uzsver L.Strašuna. Tas ir likumsakarīgi, jo konkurence valstu starpā par tirdzniecības plūsmām pieaug, kas savukārt nozīmē mazākas peļņas iespējas un lēnākus izaugsmes tempus.