IUB vadītāja: Klaji prasīt Latvijas preci iepirkumos nevar, taču iespējas dot tai priekšroku ir

Vienīgā izeja pakonsultēties ar Gaili, vēlams izmantojot starpniekus, piemēram, Pārupu, Mežali, Spilvi vai tml.

Kurš gan cits zinās labāk, kā radīt izdevīgākus nosacījumus vieniem, bet neizpildāmus citiem. Un tad sūdzību izskatīšanā atkarībā no tā, kurš ir kurā pusē, pārmetumi vai nu par nosacījumiem, vai nu par neatbilstību tām - kā grib tā dara. Visus, kuri iesaistīti šajā procesā piespiedu kārtā tiek pataisīti par līdzdalībniekiem, pārējiem netiek ne valsts pasūtījumi, ne ES finansējums. Blatu sistēma ar Gaili pakaļgalā rullē

protekcionisms ir labi, bet ko darīt, kad vietējā prece ir 100reizes sliktāka par ķīnas sūdiem ?

Nepagāja ne 25 gadi, kad "pamodās"! Latvijā jau gandrīz nav vairs savu preču vai pakalpojumu sniedzēju!!! Kurus tad atbalstīs?

Pagaidām pastāvošajā kārtībā to izdarīt ir vienkāršāk par vienkāršu,piemēram viena Kuldīgas pašvaldība,rakstīja: bērnudārza ēkas pārbūves konkursā par sociālo māju ,var piedalīties firmas,kuras ir veikušas šādu pārbūvi un projekts apjoms gada laikā nav bijis mazāks par 400T( Kā Jūs domājiet cik firmas varētu atrast LV pēc šiem nosacījumiem),Saulkrastos publisko tualeti varēja celt tikai firma ,kas jau cēlusi šādu objektu šajā teritorijā,cietumos un "armijā"ir tieši tāpat. Piemērus varētu pievest vēl ,ja vajag! Pagaidām valsts iepirkums ir ,ko gribu to rakstu un iepūšiet man!Viss kārtīgi un likumīgi??! Un arī ierēdņi savā fantāzijā nav ierobežoti,var salikt ekstras cik vēlas,viņi nedzīvo vienā no Eiropas nabadzīgākajām valstīm,pēc loģikas viņiem vajadzētu braukt ar autobusu un iet kājām,bet to jau nesagaidīsi!

Par šiem tekstiem vajadzētu skaļi brēkt, sevišķi ja to saka IUB vadītāja. Kā viens mans paziņa kādreiz ar ironiju teica: " Ierēdņa svētākās tiesības ir tiesības iepirkties par valsts naudu." Konkursa uzvarētāja izvēle bieži tiek veikta nevis izvērtējot piedāvājumus, bet gan rakstot noteikumus. Mums ir izdomātas procedūras kā kontrolēt izvērtēšanu, bet noteikumu rakstīšanai neviens nepievērš uzmanību. Lai konkursi patiešām būtu godīgi un bez protekcionisma, katram noteikumu punktam vajadzētu tikt pamatotam. "Mēs gribam....." vajadzētu atmest uz visiem laikiem. Gribēt var par savu naudu. Katrai iepērkamai lietai vai pakalpojumam ir sava nepieciešamība. Ja vajag mašīnu, tad var būt runa par ietilpību, bet ne motora tilpumu. Izdomas izrādīšana lai izvēlētos konkrētu pretendentu ir negodīga un valsts iepirkumā nepieņemama. Ja vēlama Latvijas prece, tad tam ir jābūt saviem iemesliem, un tos arī jāliek primāri. Bērnudārzam Mārupes gurķus var dabūt prasot ne vairāk kā pāris dienas no noplūkšanas. Tā ir pamatota prasība, jo gurķim jābūt svaigam. Var būt ka igauņi arī to izpildīs, bet spāņi noteikti nē.

Blēdīga pieeja - uz āru vienu, bet zem deķa - otru.