Jaunzeme-Grende: Dziesmu svētki ir platforma, uz kuras veidot vienādas domas par vienotu Latviju

Līdzīgi ir noticis arī ar mazākumtautībām, jo svētku rīkotāji aicināja iesaistīties dažādu šeit dzīvojošo nāciju pārstāvjus, kā rezultātā svētkos piedalījās 19 mazākumtautības ar 100 kolektīviem, kas vienas dienas garumā Vērmanes dārzā skatītājus priecēja uz trīs skatuvēm.Ne tikai mazākumtautību koncerts, bet arī svētku gājiens līdz ar to bija īpašs, jo gājienā varēja novērtēt gan latviešu tautastērpus, gan mazākumtautību tautastērpus, kas parādīja to Latvijas bagātību, kādā mēs dzīvojam, piebilda Jaunzeme-Grende."Apsveicu visu Latviju un latviešus visā pasaulē ar ļoti veiksmīgiem svētkiem. Jau šodien sākam analizēt, kas ir bijusi veiksmes atslēga 140 gadu garumā. Šajos svētkos rūpīgi koptas tradīcijas apvienojumā ar jaunām idejām pacēla šos svētkus jaunā līmenī," sacīja ministre.Viņasprāt, pirmā un būtiskā lieta šoreiz svētkos bija mākslinieciskais sniegums. Lai arī gatavošanās svētkiem sākās tikai pirms diviem gadiem, visi dalībnieki, ieskaitot diasporu, spēja kvalitatīvi sagatavoties svētkiem."Otra būtiskā lieta ir tā, ka mēs būtiski vairāk pieaicinājām starptautisku žūriju. Pilnīgi visi žūrijas locekļi visās kategorijās izteica apbrīnu par to, kāda ir ir mūsu koru kvalitāte. Viņi atzina, ka jebkurš koris var startēt jebkurā pasaules konkursā un uzvarēt. Savukārt par deju kolektīviem viņi pauda apbrīnu, ka amatieri var tik profesionāli sagatavot programmu," vēstīja ministre.Šajos svētkos nozīmīgi bijis tas, ka divas trešdaļas no pasākumu programmas bija bezmaksas pasākumi, līdz ar to lielai sabiedrības daļai bija iespēja baudīt svētku atmosfēru. Pirmo reizi svētku nodrošināšanā tika iesaistītas arī jaunās tehnoloģijas, piemēram, pirmo reizi tika piedāvāts jauns projekts Dziesmu svētku televīzijas kanāls, kurā svētku atklāšanai līdzi sekoja skatītāji no 69 valstīm, noslēguma koncertam - no 54 valstīm, bet koru kariem līdzi sekoja skatītāji no 68 valstīm.Lai pēc iespējas operatīvāk novērstu dažādas problēmas, jau pirms svētkiem tika izveidots risku vadības plāns, kas svētku laikā ļāva iespējami īsā laikā atrisināt jebkādas riskantas lietas."Redzu, ka Dziesmu un deju svētki ir valsts nozīmes svētki. Svētki ir beigušies, bet mēs sākam gatavoties jau nākamajiem Latvijas simtgades svētkiem. Jau šodien sākam likt kopā visus plusus un mīnusus, lai rudenī konferencē to visu pārrunātu. Simtgades svētkiem sāksim gatavoties laicīgi, lai tie būtu vislabākie," sacīja ministre.Jau ziņots, ka Rīgā no 30.jūnija līdz 7.jūlijam norisinājās XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Nedēļas laikā Rīgā bija iespēja baudīt 62 pasākumus, no kuriem 21 bija maksas pasākums, bet 41 - bezmaksas pasākums. Svētki noslēdzās ar krāšņu Līgo! noslēguma koncertu un kopīgu sadziedāšanos Mežaparka Lielajā estrādē.Nākamie Dziesmu un deju svētki notiks 2018.gadā, kad Latvija svinēs 100 gadu jubileju.