1. Atjaunot darba dienu ritmu
Brīvdienas – šis vārds pats par sevi apzīmē brīvu laiku, kurā mēs gan sev, gan bērniem atļaujam veidot dienas ritmu pēc saviem ieskatiem. Tādēļ nedēļu vai divas pirms skolas gaitu sākšanas, bērns būtu jācenšas lēni, bet mērķtiecīgi atgriezt dienas ritmā, kāds būs jāievēro, atsākoties skolai. Sandra Pūce skaidro, ka, uzsākot skolas gaitas, bērnā var rasties nervozitāte, trauksmainība, bailes un miega traucējumi, kuru pamatā ir izjaukts dienas ritms. Jau laikus atgriežoties pie ierastā darba dienu ritma, ir iespēja pasargāt bērnu no pārslodzes un liekiem emocionāliem pārdzīvojumiem.
Liela nozīme ir gulētiešanas un celšanās laikam. Būtu jāatgriežas pie ierastā skolas gulētiešanas laika, vēlams ap plkst. 21:00/ 22:00, un no rīta mosties ap plkst. 7:00/ 8:00. Protams, uzreiz šādu rimu ieviest nav viegli, bet darot to pakāpeniski, tas nāks par labu bērna fiziskajai un garīgajai veselībai.
2. Vakara nodarbes
Īpaši būtu jāpievērš uzmanība bērna vakara aktivitātēm. Lai bērns laikus spētu aiziet gulēt, neilgi pirms došanās pie miera, nevajadzētu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Tajā pat laikā, vecākiem kopā ar bērnu ieteicams paskatīties multfilmas, palasīt grāmatas, klausīties audio pasakas vai spēlēt galda spēles, kuras nerada spriedzi un ļauj relaksēties. Galda spēles arī palīdzēs bērniem izprast zaudējuma un uzvaras nozīmi, kas ir svarīgi arī skolas gaitās.
Lai atslābinātos un nomierinātos vakara cēlienam, labi palīdz ūdens, piemēram, silta vanna vai duša, kā arī pēc tam iemalkots silts piens vai tēja. Bērna guļamistabai ir jābūt izvēdinātai un nedaudz vēsākai kā dienas laikā. Ieteicams kārtīgi aizvilkt aizkarus, lai iekšā nespīdētu ielas gaismas vai mēness.
3. Prāta "iekustināšana"
Pēdējās nedēļās pirms skolas gaitu uzsākšanas, būtu ieteicams aktīvāk pievērsties spēlēm un rotaļām, kurās nepieciešama domāšana un izdoma. Tāpat bērnam būtu jālasa grāmatas, žurnālus, kas atbilst viņa vecumam, lai trenētu prātu un skolā būtu vieglāk uzņemt lielo informācijas daudzumu. Arī viss nepieciešamais skolai būtu jāsagādā pakāpeniski, lai pēdējā augusta nedēļā vai pat septembra sākumā vairs nebūtu lieku satraukumu ne vecākiem, ne bērniem. Laicīgi iegādātas skolas lietas ļaus bērniem pierast pie tām jau pirms septembra, tās pārskatot un izpētot.
4. Satiksmes drošība
Katru gadu, sākoties septembrim, īpaša uzmanība tiek pievērsta satiksmes drošībai, jo bērni, kuri vasaru nav pavadījuši pilsētā, visticamāk piemirsuši, kā būtu jāuzvedas kā satiksmes dalībniekam. Tādēļ būtu ieteicams pilsētā atgriezties nedaudz ātrāk un atkārtoti pārrunāt ar bērnu to, kā pareizi pārvietoties pa ielu, kā to šķērsot, kā uzmanīties no mašīnām un velobraucējiem. Vecākiem būtu jāpārliecinās, ka bērns pareizi atceras un veic satiksmes drošības noteikumus.
5. Atsākoties skolai
Atsākoties skolai, būtu ieteicams sadalīt pēcskolas laiku, nosakot, cik daudz laika tiek atvēlēts interešu pulciņiem, kad jāpilda mājasdarbi, un cik daudz bērnam būs brīvā laika. Tāpat noteikti būtu nepieciešams pārliecināties, vai bērna mājasdarbi ir izpildīti, vai viņš sapratis skolā stāstīto vielu, un, nepieciešamības gadījumā, noteikti piedāvāt savu palīdzību.
Atgriešanās skolā pēc vasaras brīvlaika, jaunais dienas ritms, jauna vide, tikšanās ar senneredzētajiem klasesbiedriem, skolotāju atkaliepazīšana un citas pārmaiņas bērna organismā rada zināmu stresa līmeni, kas pazemina imunitāti. Tādēļ iespējams, ka pirmajās nedēļās varētu parādīties neliela saaukstēšanās vai temperatūra, kuras cēlonis ir emocionāls nogurums.
Vecākiem būtu svarīgi mēģināt saprast, ko bērns pārdzīvo, parunāties ar viņu un ar sapratni un atbalstu “paiet bērna pretī”. Iespējams būs reizes, kad bērns gribēs kādu dienu palikt mājās, būs apslimis, tādēļ, izvērtējot situāciju, to varētu arī atļaut. Taču sasāpējušās situācijas (strīds ar klasesbiedru, nevēlēšanās kādu satikt, skolotāja pārmetumi u.c. iemesli) noteikti būtu jāizrunā bērnu un vecāku starpā, un jāliek saprast, ka tai nepieciešams rast risinājumu.