Jau ziņots, ka Daugavpilī dzīvojošais mediķis Andrejs Faibuševičs Dienai atklāja, ka valstij būtu jāsponsorē kādi kultūras pasākumi šajā pilsētā, lai "ieguldītu latviskumā". "Kas liedz sponsorēt teātra izrādes, lai cilvēki apaug ar latvisko tradīciju. Krieviem šeit ir seši popkoncerti mēnesī, latviešiem viens pusgadā. Papētiet latviešu grupu turneju maršrutus - tālākais punkts Latgalē ir Rēzekne, bet Krāslavā vai Daugavpilī - nekādi. Un pasakiet, kam būtu sliktāk, ja no integrācijas naudiņas iemaksātu Jaunajam Rīgas teātrim vai kaut vai Labvēlīgajam tipam, lai viņi brauc šurp un spēlē? Varbūt sākumā viņi spēlētu 20 cilvēkiem, bet paietu trīs gadi, un cilvēki parādītos. Tad arī krievi redzētu, ka latvietim būt ir cool, jo tad tev ir izrādes, koncerti, izklaides. Šobrīd cool ir būt krievam, bet latvietim būt ir grūts darbs," šādu viedokli laikrakstam pauda A.Faibuševičs.
Kā vēstīts, portāls Diena.lv aptaujāja vairākus latviski dziedošos māksliniekus, kuri atzina - uz Daugavpili dotos biežāk, ja valsts sniegtu finansiālu atbalstu. "Kaut vai segtu transporta un aparatūras nogādāšanas izdevumus, lai tas tomēr būtu adekvāts honorārs, ko saņemtu pēc koncerta, jo izmaksas ir dārgas," sacīja Olga Rajecka.
Kultūras ministrija šogad noslēgusi līgumu ar VSIA Latvijas Koncerti, kam paredzēts nodrošināt pasākumu organizēšanu visā Latvijā, veicinot daudzveidību un integrāciju. Ministrija 2012. gadā noslēgusi līgumus arī ar četriem plānošanas reģioniem, tostarp Latgales reģionu. Neviena aktivitāte gan neparedz sponsorēt popmūziķu un rokmūziķu koncertus.
Latgales plānošanas reģiona Attīstības un plānošanas nodaļas pārstāve Valda Iļjanova portālam Diena.lv atzina – Kultūras ministrijas piešķirtais finansējums kultūras pasākumu rīkošanai Latgalē ir 15 431 lats. Summa, kas paredzēta visām reģiona pašvaldībām un pilsētām ir tik, cik ir, tādēļ prioritāte vienmēr būs pasākumiem, ko dēvē par "augsto mākslu". Šādus koncertus apmeklēt, piemēram, galvaspilsētā ir ļoti grūti, tādēļ plānošanas reģions priekšroku sniegs garīgās mūzikas koncerta finansēšanai, nevis kādam pašmāju popa grupas pasākumam. "Cilvēkiem baudīt mākslu reģionos ir lielas problēmas. Tas saistās gan ar attāluma veikšanu, gan biļešu cenām. Cilvēki laukos to nevar atļauties," sacīja Attīstības un plānošanas nodaļas pārstāve. Kultūras iestādes sadarbībā ar pašvaldībām iesniedz plānus, bet Latgales plānošanas reģions izvēlas, kuru vērts atbalstīt. V.Iļjanova piekrita, ka arī popkultūras pasākumi ir nepieciešami un papildu atbalsts mūziķus motivētu koncertēt Daugavpilī. "It īpaši jaunajai paaudzei. Daugavpilī ir universitāte un jauniešiem nav grūtību komunicēt savā starpā latviešu valodā. Uz pasākumiem nāk dažādās valodās runājoši cilvēki, tādēļ šādi koncerti veicinātu integrāciju," teica V.Iļjanova. Viņa uzsvēra, ka kultūra cilvēkus var saliedēt, un tam diemžēl ir pievērsta pārāk maza nozīme. Daugavpilī šogad martā un jūnijā ar Kultūras ministrijas atbalstu paredzēta autobiogrāfiska izrāde Mihoels.
Savukārt Latgales reģiona kultūras attīstības programmā, kurā Latgalei pērn piešķirti 32 000 latu, neviens lats nav atvēlēts "estrādes mūziķiem". Kopumā iesniegti vairāk kā 100 projektu, tomēr finansējumu ieguva 30. Finansējumu visbiežāk iegūst projekti, kas saistīti latgaliešu valodas saglabāšanu un popularizēšanu, kā arī kultūras pasākumiem, kas nav saistīti ar popkultūru.
Topošās Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) jau iepriekš rosinājis, ka Latvijā būtu jārīko dziesmu konkurss, kurā latviešu populārās roka un popa dziesmas izpildītu krievu un citu mazākumtautību jaunieši, lai tā veicinātu viņu integrāciju un latviešu kultūras izzināšanu.
Viņš Dienai.lv atzina – priekšlikums par valsts atbalsta saņemšanu arī pop un rokmūziķiem ir vērtējams. "Domāju, ka pēc būtības tas būtu derīgi, virziens ir pareizs, bet jāskatās – kam un ko tieši. Lai tas būtu kvalitatīvi, lai nav galīgi "lētais produkts". Tam nevajadzētu būt tam, ka mūs vieno lēta gaume," sacīja deputāts. Viņš gan uzsvēra, ka Latvijas pop un rokmūzikā ir vērtības, kas saistītas arī ar dzeju un vēsturi. Uz jautājumu, vai mūziķu profesionalitāti varētu izvērtēt, piemēram, speciāli tam paredzētās skatēs, I.Latkovskis norādīja, ka noteikti, tomēr politiķiem šajā procesā nevajadzētu jaukties. "Skaidrs, ka negribu jaukties stila un gaumes lietās, tas jāizvērtē speciālistiem," sacīja I.Latkovskis.
Daugavpils Kultūras pils vadītājs Aleksandrs Rudzs Dienai.lv atzina, ka koncerti latviešu valodā norit divas reizes gadā. "Nav droši, ka nopelnīsim ar tādu mākslinieku. Ja "nesalasīsies zāle", tad varam "iekrist" mīnusos, ja vēl jāsedz mūziķim garantijas summa," sacīja vadītājs. Viņš gan piebilda, ka izņēmums esot Raimonda Paula koncerti, tie vienmēr ir apmeklēti. Tomēr Kultūras pils apmeklētāji labprātāk izvēlas doties uz koncertiem, kuros uzstājas Krievijas un Baltkrievijas mākslinieki. Viņaprāt, valsts līdzfinansējums latviešu popgrupām veicinātu arī krievu valodā runājošos doties uz pasākumiem. "Mēs būtu par, lai tikai biežāk brauc un uzstājas. Priekš kam mums tad koncertzāle? Mums ir 15 pasākumi mēnesī. Tad varētu būt 25! Latvijā ir taču tik daudz ko parādīt!" saka A.Rudzs.
Kultūras ministrija Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatsnostādnēs 2012.-2018. gadam iecerējusi, ka no 2013. gada 300 000 latu varētu novirzīt īpašu programmu un pasākumu veidošanai muzejos, teātros, koncertorganizācijās un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Par to, vai ministre Žaneta Jaunzeme-Grende atbalstītu pamatnostādnēs ietvert arī finansiālu atbalstu "estrādes mūziķiem", Kultūras ministrija komentāru solīja sniegt vēlāk.