Eksperte skaidroja, ka diskusijās par ES nākotni izkristalizējušās divas pieejas - pārnacionālā, kuras būtību raksturojis Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, runājot par Eiropas Savienotajām valstīm, un starpvaldību, kas paredz dažādu valstu kompromisa meklējumus būtiskos jautājumos.
Patlaban diskusijas nosvērušās par labu pārnacionālajai pieejai, bet Lielbritānija kā dedzīga starpvaldību pieejas advokāte, jūtot, ka zaudē, vēlas savu pozīciju Eiropā aktualizēt, sacīja Ozoliņa. "Latvija savu pozīciju līdz galam tā arī nav noformulējusi," vērtēja eksperte. Pēc viņas domām, Ārlietu ministrijas ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā Latvija pozicionēta kā starpvaldību pozīcijas pārstāve. Savukārt vēlme iestāties eirozonā un kļūt par tā dēvētās pirmā ātruma Eiropas dalībvalsti vairāk liecina par atbalstu pārnacionālai Eiropai.
Politoloģe prognozēja, ka sākotnēji Eiropas politiķu un nacionālā līmeņa diskusijas būs dedzīgas, ļaujot skaidri noprast, kura no pieejām tiek atbalstīta. Vēlāk debatēs varētu iestāties "atvēsinātā prāta periods", tām ieņemot pragmatiskāku gultni un meklējot risinājumus. Vienlaikus Ozoliņa vērtēja, ka abi viedokļi par Eiropas nākotnes attīstību turpinās pastāvēt ilgu laiku, jo neviena valsts nevēlēsies atteikties no savas suverenitātes galvenajiem pīlāriem. "Ar šo divdomīgo situāciju būs jādzīvo diezgan ilgu laiku," bilda eksperte.
Tāpat Ozoliņa norādīja, ka Lielbritānija ar trešdienas Kemerona uzrunu paudusi bažas par divu ātrumu Eiropas veidošanos, kas rodas no padziļinātas eirozonas integrācijas un kas varētu kaitēt Eiropas nākotnei. Tāpat briti, tuvojoties sarunām par ES daudzgadu budžetu, atkārtoti pauduši viedokli, ka Eiropas izdevumiem ir jābūt sabalansētiem un jābalstās uz krīzes brīža loģiku. Ekspertes vērtējumā, Kemerona uzrunai ir arī iekšpolitiski iemesli, proti, gatavojoties nākamajam vēlēšanu raundam, politiskajām partijām, tostarp vadošajai Konservatīvajai partijai, jāņem vērā sabiedrības negatīvā nostāja par notiekošo ES.
Jāatgādina, ka Lielbritānijas premjerministrs Kemerons, trešdien uzstājoties ar ilgi gaidīto un vairākkārt atlikto runu par valsts attiecībām ar ES, rosināja pēc nākamajām vēlēšanām rīkot referendumu par Lielbritānijas dalību blokā. Kā solīja Kemerons, referendums tiks sarīkots līdz 2017.gadam, ja viņa partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.
Skaidrojot lēmumu nesteigties ar referenduma rīkošanu, Kemerons sacīja: "Nav pareizi likt cilvēkiem izlemt, vai viņi iet prom vai paliek, pirms viņiem tiek dota iespēja sakārtot attiecības." "Mums ir jāatvēl tam zināms laiks un jāpalīdz veidot ES nākotne, lai tad, kad pienāks laiks izdarīt izvēli, tā būtu patiesa," sacīja Lielbritānijas valdības vadītājs. "Ir pienācis laiks nokārtot Eiropas jautājumu."
Tomēr vienlaikus viņš uzsvēra, ka referendums tiks rīkots tikai pēc tam, kad tiks pārrunāti Lielbritānijas dalības nosacījumi. "Kad mēs būsim beiguši sarunas par jaunajiem noteikumiem, mēs sarīkosim britu tautai referendumu ar ļoti vienkāršu izvēli - palikt vai aiziet. Palikt ES saskaņā ar jaunajiem noteikumiem vai arī aiziet pavisam," skaidroja Kemerons.
Pēc Kemerona teiktā, Lielbritānijas un ES jaunajām attiecībām būtu jābalstās uz vienoto tirgu. Lielbritānijas premjers arīdzan brīdināja: ja Brisele neveiks Lielbritānijas pieprasītās reformas, Londona varētu attālināties no ES.