Fragments no intervijas!
Kāpēc tik daudzi Latvijas deputāti darbojas tieši Ārlietu komitejā?
Tāpēc, ka katrai frakcijai ir tiesības un nepieciešamība nosūtīt kādu uz Ārlietu komiteju. Un astoņi Latvijas deputāti ir dažādu frakciju locekļi. Vienotība šo darbību koordinēja ar Robertu Zīli (NA) - mums ļoti labi sanāca. Bet tajā pašā laikā gan Saskaņai, gan Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) acīmredzot likās izdevīgi iet uz Ārlietu komiteju. No Latvijas interešu puses, protams, būtu svarīgāk, ja ar šiem cilvēkiem tiktu noklātas tās komitejas, kurās mēs neesam.
Tātad iznāk, ka Latvijas iedzīvotāji ir zaudētāji?
Teiksim tā - neesam zaudētāji, bet būtu varējuši iegūt vairāk un labāk, ja Briselē un Strasbūrā būtu veiksmīgāka sadarbība un plānošana starp dažādām mūsu deputātu pārstāvētajām frakcijām.
Kāpēc tā neveidojās?
Ir Ždanoka, ar kuru, pats par sevi, nekas labs nesanāks, jo - manā izpratnē - viņa nestrādā Latvijas interesēs. Ar Grigules kundzi kaut kur izpalika koordinācija, bet ar Robertu Zīli tā izdevās ļoti labi, un domāju, ka varētu mēģināt runāt ar Mamikina kungu, jo viņš pašreiz ir atvērts sadarbībai.
Bet vai spērāt soli pretī un mēģinājāt rast kopīgu valodu ar Tatjanu Ždanoku un Ivetu Griguli?
Mani izteikumi par to, ka neredzu iespēju sadarboties ar Griguli un Ždanoku, tika neprecīzi interpretēti. Pirmkārt, deputātiem nemaz nesanāk tik bieži tikties, ja neskaita tos, ar kuriem esam vienā - Eiropas Tautas partijas - grupā. Iespēju robežās jāmēģina sadarboties ar visiem, taču problēma ir tā, ka Grigules kundzes politiskā grupa (eiroskeptiskā Brīvības un demokrātijas Eiropa) ir tāda, kas nez vai spēj Latvijai vai Baltijai kaut ko dot. Tā frakcija ir nepieņemama Latvijas interesēm. Savukārt Ždanokas kundze, domāju, ir zaudējums Latvijas valstij.
Visu interviju ar Arti Pabriku lasiet trešdienas, 16. jūlija, laikrakstā Diena!