Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Pavļuts: Materiālie stimuli reemigrācijas veicināšanā nav izšķirošais

Lai gan izskanējis ierosinājums reemigrāciju Latvijā veicināt ar pabalstu piešķiršanu aizbraukušajiem, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka tas nebūs noteicošais faktors.

Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Pavļuts žurnālistiem šodien pastāstīja, ka viņš prezidentu informējis par aktualitātēm saistībā ar reemigrācijas plānu, proti, ka darba grupa ir sākusi darbu un izvērtēs priekšlikumus par to, kā veicināt aizbraukušo valstspiederīgo atgriešanos Latvijā.

Viņš arī norādīja, ka ideja par pabalstu piešķiršanu aizbraukušajiem, lai veicinātu viņu atgriešanos, nav viņa, bet gan trimdas latviešu. Trimdas latviešu organizācijas arī rosinājušas izvērtēt, vai repatriācijas likumu varētu attiecināt uz jauno ekonomisko trimdinieku paaudzi. "Šis priekšlikums ir izskanējis, un darba grupā to skatīs. Ir jādiskutē par to, kas ir tie adekvātie pasākumi, lai rosinātu tautiešu atgriešanos," sacīja ministrs.

Tomēr, viņaprāt, materiālie stimuli ir nozīmīgi, tomēr nav paši galvenie un izšķirošie, kas veicinās atgriešanos Latvijā."Pats svarīgākais ir, ka mēs spējam koordinēt informāciju par darba vietām, kas Latvijā veidojas, nodrošināt, ka šī informācija sasniedz tos Latvijas valsts piederīgos, kuriem tas ir aktuāli. Manuprāt, tas ir galvenais. Ja mēs atrisināsim šo koordinācijas problēmu, tad attiecīgi materiālie stimuli ir papildu arguments," uzsvēra Pavļuts, piebilstot, ka materiālā stimulācija nav izšķirošais jautājums.

Jautāts, kad darba grupa nāks klajā ar priekšlikumiem, kā atgriezt aizbraukušos valstspiederīgos, Pavļuts solīja, ka tas varētu būt uz gada beigām, ap Ziemassvētkiem.

Ar Bērziņu pārrunājot nesen publiskajā telpā aizsākto diskusiju par ekonomisko emigrantu atgriešanas problemātiku, ekonomikas ministrs uzsvēra, ka priekšlikums par materiālo stimulu ieviešanu ekonomisko apsvērumu dēļ aizbraukušajiem ir nācis no ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem un šobrīd vēl ir tikai diskusiju stadijā, apstiprināja Valsts prezidenta kancelejā.

Novērtējot šī priekšlikuma būtību, Valsts prezidents un ekonomikas ministrs bija vienisprātis par to, ka materiālie stimuli aizbraukušo tautiešu atgūšanai, iespējams, ir nepieciešami, tomēr daudz svarīgāka ir informācijas koordinācija starp Latviju un aizbraukušo komūnām citās valstīs, lai cilvēki uzzinātu par brīvajām darba vietām un darba tirgus pieprasījuma tendencēm, jo aicināt atgriezties ar pabalstu starpniecību vien ir daudz par maz.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes projektam ir izveidojusi komandu un izraudzījusi tās vadītāju - sabiedriskās politikas centra "Providus" Eiropas politikas pētnieci Dace Akuli.

Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, desmit gadu laikā no Latvijas aizbraukuši apmēram 213 000 iedzīvotāju. Pēc citu pētnieku un ekonomistu aprēķiniem, aizbraukušo skaits ir vēl lielāks - no 300 000 līdz pat pusmiljonam. Reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās bija 11,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē