Vēl ļaunāk - nodarbinātība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinās par 47,1%. Tiek zaudētas algas kopsummā par aptuveni 2,9 miljardiem dolāru. Iedzīvotāju skaits strauji sarūk līdz 209 000. Visapkārt ir milzīgi postījumi un izmisums.
Situācija ir patiesi šausminoša. Cik laika, jūsuprāt, nepieciešams, lai atgūtos?
Jāatzīst, ka process joprojām turpinās. Tomēr sešus gadus pēc katastrofas šī pilsēta žurnāla The Wall Street Journaltirgus apskatā par uzņēmējdarbībai labvēlīgākajām pilsētām ASV 2011. gadā bija pakāpusies no pēdējās vietas (102.) uz trīsdesmit trešo. Pilsētas vidējie mājsaimniecības ienākumi laikā no 1999. līdz 2008. gadam pieauga par četriem procentiem, sasniedzot 47†585 dolārus laikā, kad visā valstī vidējie mājsaimniecību ienākumi samazinājās saistībā ar 2007. gada pasaules ekonomisko lejupslīdi.
Šī pilsēta ir Ņūorleāna Luiziānas štatā, un minētā katastrofa ir viesuļvētra Katrīna 2005. gadā. Kas pavērsa notikumus pretējā virzienā? Protams, ir vairāki faktori, bet galveno panākumu atslēga droši vien ir uzņēmējdarbība. Uzņēmējdarbība virza pārmaiņas. Un tā tas notiek arī šeit, Latvijā.
23. oktobrī man bija gods atklāt uzņēmējdarbības mentoringa programmu starp vadošu uzņēmējdarbības inkubatoru Idea Village Ņūorleānā un piecu uzņēmējdarbības inkubatoru tīklu Idea Hotel Latgalē.
Idea Village darbību uzsāka 2001. gadā, kad tā dibinātājiem rīkoties lika visapkārt valdošais pagrimums. Ņūorleāna piedzīvoja intelektuālā darbaspēka aizplūšanu, brūkošu infrastruktūru un cerību trūkumu. Pāris puišu sēdēja bārā un iedrošināja viens otru uz lieliem sapņiem. Viņi pierakstīja savas idejas uz salvetēm. Kopš tā laika organizācija ir sniegusi nepastarpinātu atbalstu 1798 vietējiem uzņēmējiem, iesaistot 2028 profesionāļus, kas snieguši vairāk nekā 56 949 konsultāciju stundu, kā arī piesaistot 3,1 miljonu dolāru lielu kapitālu. Kopā šie ieguldījumi nodrošina ikgadējos ieņēmumus vairāk nekā100 miljonu dolāru apmērā un Ņūorleānas iedzīvotājiem ir radījuši 2000 darba vietu.
Arī Latvija ir pieredzējusi vairāk grūtību nekā tai pienāktos, un Latvijas iedzīvotāji atkal un atkal ir pierādījuši savas spējas atgūties pēc grūtām situācijām.
Esmu Latvijā pavadījis aptuveni trīs mēnešus, un man te patīk. Ja mani pazīstat (vai sekojat man tviterī), jūs zināt, ka es pēc dabas esmu optimists. Kopš esmu Latvijā, esmu saticis citus optimistus, bet tāpat arī pesimistus. Pesimisti visbiežāk atrod draugus starp pesimistiem, bet optimisti ir vairāk atvērti plašajai pasaulei - pasaulei ar iespējām, iniciatīvu un panākumiem.
Es izaicinu pesimistus jūsu vidū. Pamēģiniet būt optimisti. Pamēģiniet iesaistīties uzņēmējdarbībā. Ja neizdosies, kas par to? Mēģiniet vēlreiz. Jūs varat kļūt par draugiem, kas sanāk kopā, raksta uz salvetēm, nāk klajā ar ideju un ik gadu gūst 100 miljonu dolāru peļņu.
Atzīmējot Pasaules Uzņēmējdarbības nedēļu, apmeklēju dažus no Latvijas visdinamiskākajiem uzņēmumiem. Jau esmu izmēģinājis robotu uzņēmumā GroGlass un brokastojis kopā ar cita uzņēmuma, TechHub, pārstāvjiem. Uzņēmējdarbība dzen asnus mums visapkārt.
Iedomājieties šādu ainu: jums un jūsu draugam ir lieliska ideja. Jūs to neatmetat, bet gan ķeraties tai klāt. Jūs apņematies to īstenot, pat ja piedzīvosiet neveiksmi. Jūs ik gadu nopelnāt miljoniem dolāru un ieguldāt šo summu atpakaļ sabiedrībā, kurā dzīvojat. Šāds sapnis var piepildīties arī Latvijā. Un tas var notikt atkal un atkal.