Pirms pieņemt lēmumu par turpmāku piedalīšanos vai nepiedalīšanos Eirovīzijā, nepieciešams to pārrunāt ar cilvēkiem, kuri šogad veidoja Anmary priekšnesumu, uzskata E. Kots. Pēc šādas diskusijas varētu arī tikt pieņemts lēmums par "pauzes paņemšanu" vai kādu ārzemju speciālistu piesaistīšanu.
E. Kots sarunā ar portālu Diena.lv uzsver, ka nav tā, ka Latvija bija vienīgā valsts, kas netika finālā. Tāpat nepieciešams ņemt vērā arī to valstu kombināciju, ar kurām Latvija kopīgi startēja pusfinālā. "Varbūt ir neveiksmīga tā valstu kombinācija, ar ko kopā piedalījāmies, jo ir zināms, ka pastāv starpvalstu simpātijas," sacīja E. Kots.
Kritiskāka ir dziedātāja O. Rajecka, kura uzskata, ka Latvijai Eirovīzijā nebūtu jāpiedalās un jātērē valsts nauda. Viņasprāt, vaina neesot skatuves māksliniecē, bet gan cilvēkos, kuri veidoja Anmary šovu. "Tie, kuri tiek, pie tā saucamās, siles, tie, kuri to visu veido un taisa, viņi ir neprofesionāli cilvēki. Man personīgi ir tāda sajūta, ka tie cilvēki nekad dzīvē nav redzējuši Eirovīziju – ko tur dara, kāds tur ir formāts," sacīja O. Rajecka.
Dziedātāja uzsver, ka Latvijā cilvēkiem ir bijusi gana liela pieredze šovu priekšnesumu veidošanā, taču tiem, kas to sajēdz, netiek piedāvāta iespēja veidot Eirovīzijas priekšnesumus. "Mums ir bijuši Dziedi ar zvaigzni, Dejo ar zvaigzni, Koru kari. Mums vajadzēja katru nedēļu izdomāt dziesmai šovu, bet te ir pusgads. Nožēlojami. Tie cilvēki, kuri kaut ko sajēdz, tiem nekas netiek piedāvāts. Te ir sile, pie kuras visi grib ēst," sašutumu pauda O. Rajecka.
Arī Brigita Rozenbrika, Eirovīzijas konkursa organizētāja Latvijā, uzskata, ka turpmāk būtu jādomā par profesionālāku cilvēku piesaistīšanu. Ņemot vērā to, cik daudz Latvijā ir mūsdienu deju speciālistu, horeogrāfu un labu tērpu mākslinieku, šī gada priekšnesums sagādājis nepatīkamu pārsteigumu. Tāpat viņa uzsver, ka no atbildīgo personu puses ir nekorekti neatbalstīt māksliniekus, kuri pārstāvēs Latvijas valsti.
"Es domāju, ka būtu vērts piedalīties arī turpmāk. Taču būtu vērts padomāt par iespēju pieaicināt tiešām profeisonālus cilvēkus," sarunā ar portālu Diena.lv sacīja B. Rozenbrika.
Līdzīgi uzskata arī žurnālists Kārlis Streips, sakot, ka tajā brīdī, kad tiek izvēlēts cilvēks, kurš ies uz lielās skatuves, ir jāstrādā veselai komandai – vizāžistiem, kostīmu māksliniekiem utt. "Busulim bija diezgan nesaprotama dziesma, Aisha izskatījās tā, it kā viņai būtu uzmaukts galdauts pāri galvai, Anmary bija vienkāršā kleitā un čāpoja pa skatuvi. Dziesma laba vai slikta, bet Eirovīzija tomēr ir šovs," norādīja K. Streips.
Viņš gan uzsvēra, ka Latvijas priekšnesuma zemā vieta kopējā vērtējumā nav liela traģēdija, jo konkursā piedalījās liels valstu skaits, taču uzvarēt varēja tikai viena. "Ir pietiekami daudz valstu, kas piedalās Eirovīzijā un nav nekad uzvarējušas. Mums bija viena uzvara, mums bija trešā vieta, mums bija piektā vieta," atgādina K. Streips.
Jāatgādina, ka kopējais Eirovīzijas budžets ir aptuveni 120 000 latu.