"Jūsu savstarpējā sadarbība un arī sadarbība ar skandināvu kaimiņiem, jūsu inovācijas loģistikas, kiberdrošības, enerģētikas jomā, jūsu aizsardzības iestāžu struktūru pārveidošana. Lietuva, Latvija un Igaunija ir piemērs tam, kā pat vissmagākajā ekonomiskajā krīzē saglabāt atbildīgu attieksmi pret drošību. Tā ir mācību stunda, no kuras iegūst visa NATO," Rasmusens pauda ceturtdien publicētā intervijā Latvijas Avīzē.
Viņš uzsvēra, ka ir daudz veidu, kā tērēt gudrāk - pārveidojot NATO militārās struktūras tā, lai tās būtu daudz pilnvērtīgākas un efektīvākas; meklējot inovācijas, atrodot jaunu pieeju pašreizējām problēmām; sadarbojoties starptautiskos projektos tā, kopīgais rezultāts būtu vērtīgāks par atsevišķi sasniedzamo.
Rasmusens vēlas, lai "gudrā aizsardzība" kļūtu par NATO vadmotīvu samitā Čikāgā šā gada maijā. "Kad valstis nevar tērēt vairāk, tām jāvar tērēt labāk – tas nozīmē tērēt tā, lai būtu maksimāls efekts. Tas īpaši attiecas uz mazām un vidēji lielām valstīm. Vienam vērtīgi izdotam eiro, dolāram vai latam var būt lielāka ietekme nekā diviem, kas iztērēti nekoordinētos projektos," sacīja NATO ģenerālsekretārs, komentējot Latvijas atvēlēto finansējumu aizsardzībai, kas šogad ir tikai ap 1% no IKP.
Viņš gan nekavējās atgādināt, ka priecājas par Latvijas kaimiņvalsts Igaunijas spēju sasniegt 2% no IKP savam aizsardzības budžetam.