Reirs: Sperts vēl viens solis tuvāk ES fondu līdzekļiem

Iepriekšējā plānošanas periodā (2007.-2013.g.) Eiropas Savienības investīciju apjoms Latvijā sasniedza 4,53 miljardus eiro, un mūsu valsts no Briseles saņem četrreiz vairāk līdzekļu, nekā pati iemaksā kopējā ES budžetā.Protams, ka patlaban, kad krīze beigusies, ir krietni palielinājušās arī Latvijas valsts budžeta iespējas, taču ES fondu līdzekļi mums joprojām ir nozīmīgs finanšu avots investīcijām stratēģiski svarīgās jomās. Tāpēc ir labi saprotama uzņēmēju, pašvaldību un valsts iestāžu un kapitālsabiedrību interese par to, vai to iecerētajiem projektiem būs pieejami ES līdzekļi un vai tos varēs saņemt savlaicīgi. Pozitīva ziņa - Latvija ir viena no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kam Eiropas Komisija jau oficiāli apstiprinājusi ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu Izaugsme un nodarbinātība, ko administrēs Finanšu ministrija un kuras ietvaros būs iespējams izmantot 4,4 miljardus eiro ES līdzekļu. Kopā ar Zemkopības ministrijas administrētajiem Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļiem Latvijai būs pieejams finansējums 5,59 miljardu eiro apmērā.Finanšu ministrija ir rūpīgi izanalizējusi iepriekšējā plānošanas periodā uzkrāto projektu administrēšanas pieredzi, tajā skaitā arī negatīvo pieredzi, un jaunajam periodam ir veiktas izmaiņas, lai naudas izmantošanu padarītāku efektīvāku, kā arī atvieglotu projektu īstenotāju darbību.Vispirms jau tas skar līdzekļu izlietošanas prioritātes. Ja iepriekšējā periodā tās pamatā noteica EK, tad tagad šīs prioritātes esam noteikuši paši, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības vajadzības, Nacionālo attīstības plānu un citus faktorus. Tas mums ļaus ne tikai nesadrumstalot investīcijas, bet arī ieguldīt līdzekļus tieši tur, kur tas visvairāk vajadzīgs tautsaimniecības attīstībai un dos vislielāko efektu. Arī izvērtējot naudas izlietošanu, tiks ņemts vērā, vai ir sasniegti plānotie rezultāti un vai projekta īstenošanas rezultāti atbilst nospraustajiem mērķiem. Tas ļaus naudu ne tikai vienkārši iepludināt Latvijas ekonomikā, bet panākt izmērāmus rezultātus.Drīzumā darbu sāks Uzraudzības komiteja, un arī pats uzraudzības process būs stingrāks, nepieļaujot nelietderīgu un neefektīvu naudas tērēšanu.Vienlaicīgi esam nopietni domājuši, kā projektu iesniegšanu un administrēšanu padarīt projektu iesniedzējiem saprotamāku, vienkāršāku un ērtāku, tāpēc jaunajā plānošanas periodā administrēšana atradīsies vienās rokās, un to veiks Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kas atbildēs par projektu iesniedzēju konsultēšanu, projektu atlasi, līgumu noslēgšanu, maksājumiem utt. Projektiem būs vienotas prasības un dokumentācija, skaidri spēles noteikumi.Vēl viens jaunievedums, kas vienkāršos administrēšanu, būs e-kohēzijas ieviešana, kas projektu iesniegšanu, dokumentu glabāšanu, atskaišu veidošanu un citus procesus ļaus nodrošināt elektroniskā veidā.Atliek novēlēt projektu iesniedzējiem gatavot kvalitatīvus projektus un, protams, - lai tie dotu nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā!   sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā