Savas uzrunas sākumā Latvijas Bankas prezidents stāstīja, ka Rīga pastāvīgi mainās un nekad nepārtrauc pilnveidoties. Sena teika par Rīgu brīdina nekļūt pašapmierinātiem - rīdzinieki zina, ka uz jautājumu, vai Rīga ir gatava, nekad nedrīkst atbildēt apstiprinoši, jo citādi Rīga nogrims Daugavā. Līdzīgi kā Latvijas galvaspilsēta arī ekonomiskās un monetārās savienības nav statiskas.
Rimšēvičs norādīja, ka eiro ieviešana Latvijā nav tikai jauna valūta. Pievienošanās eirozonai nozīmē arī pilnvērtīgu līdzdalību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Tas nozīmē dziļu un neatsaucamu Latvijas integrāciju Eiropā - ne tikai ekonomisko integrāciju, bet arī ciešu politisko integrāciju.
Mums ir tikai jāatceras mūsu valsts grūtā vēsture, lai novērtētu šī notikuma nozīmi un Latvijas iekļaušanos attīstītāko Eiropas Savienības nāciju vidū, atzina Latvijas Bankas prezidents.
Viņš savā uzrunā atskatījās uz Latvijas paveikto virzībā uz pievienošanos eirozonai. Vēl tikai pirms 25 gadiem ideja par atkal brīvu un neatkarīgu Latviju bija drīzāk brīnišķīgs, bet ne pārāk reāls sapnis. Vēl jo grūtāk bija iedomāties, ka nākamās desmitgades laikā Latvija varētu kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Un doma, ka Latvijas iedzīvotāji varētu izmantot to pašu valūtu, ko vairāk nekā 330 miljoni eiropiešu, tolaik būtu izklausījusies kā pilnīgi nereāla fantāzija. Tomēr visi šie sapņi ir kļuvuši par realitāti. To sasniegt ļāva skaidri definēti mērķi, spēcīga apņēmība un izlēmīga rīcība, kā arī nenovērtējams draugu atbalsts, atzina Rimšēvičs.
Pēc viņa teiktā, tā pati apņēmība un izlēmīgā rīcība ļāva arī Latvijai ātri atkopties no ekonomiskās krīzes. Kopš krīzes laika Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir 4-5% gadā, un mūsu iekšzemes kopprodukts pirmskrīzes līmeni varētu sasniegt jau 2014.gadā. To ļāva nodrošināt politiskie lēmumi, kas arī palīdzēja Latvijai izpildīt Māstrihtas kritērijus un kļūt par 18.eirozonas valsti.
Rimšēvičs savā uzrunā pievērsās arī nākotnes izaicinājumiem, atzīmējot, ka tos raksturo divi vārdi - iespējas un atbildība. Eiro ir uzticama un plaši izmantota valūta, un tā sniegs Latvijas mazajai un atvērtajai ekonomikai stabilitāti, ko grūti nodrošināt mazai, neatkarīgai valūtai. Eiropas vienotās valūtas ieviešana Latvijā sekmēs ārējo tirdzniecību, veicinās investīcijas, tādējādi radot jaunas darba vietas un stimulējot ekonomisko izaugsmi, prognozēja Latvijas Bankas prezidents.
Vienlaikus viņš atzina, ka eiro nav brīnumnūjiņa, eiro tikai sniedz bāzi tālākām strukturālajām reformām, kas Latvijas ekonomikai joprojām ir nepieciešamas. Eiro piedāvās izcilas iespējas Latvijas ekonomiskajai attīstībai, bet tikai no mums pašiem - gan no politikas veidotājiem, gan uzņēmējiem - būs atkarīgs, kā spēsim izmantot šīs iespējas valsts iedzīvotāju un valsts nākotnes labā.
Rimšēvičs atzina, ka pilnvērtīga iesaistīšanās Eiropas ekonomiskajā un monetārajā savienībā ir arī nopietna atbildība. Eirozonas monetārās politikas lēmumi tiek pieņemti kopējo interešu vārdā, lai ieguvumus būtu visai Eiropai. Rimšēvičs kā Latvijas Bankas prezidents apliecināja, ka Latvijas centrālā banka ievēro tās pašas vērtības, ko ievēro Eiropas Centrālā banka un Eirosistēma. Latvijas kļūšana par eirokluba dalībnieci nav pilnīgi jauns izaicinājums, jo Latvijas lats jau kopš 2005.gada ir piesaistīts eiro, atgādināja centrālās bankas prezidents.
Latvijas Banka kļūs par aktīvu un atbildīgu Eirosistēmas dalībnieci un sniegs savu ieguldījumu kopīgo mērķu sasniegšanai, uzsvēra Rimšēvičs. Viņš apliecināja, ka Latvijas Banka ir gatava piedalīties eirozonas attīstībā un, ja nepieciešams, tās reformēšanā.
Rimšēvičs sacīja, ka Latvijas Bankai un valdībai patlaban ir kopīgs atbildīgs uzdevums un, iespējams, tas pat ir tuvāko gadu nozīmīgākais pienākums - pierādīt Latvijas sabiedrībai, sevišķi nepārliecinātajiem, ka Latvijas lēmums pievienoties Eiropas vienotajai valūtai ne tik vienkāršā brīdī Eiropas vēsturē, ir bijis tālredzīgs, pareizs un dos ieguvumus Latvijai. Rimšēvičs pauda pārliecību, ka Latvijai kopā ar draugiem un kolēģiem eirozonā šo pienākumu izdosies īstenot izcili.
Latvijas Bankas prezidents atzina, ka šodien Rīgā notiekošo eiro konferenci var uzskatīt par simbolisku sākumu kopīgai Latvijas valdības un centrālās bankas komunikācijai par jaunu Latvijas vēstures lapaspusi, kas tiks atvērta nākamā gada sākumā. Vissvarīgākais ir iepazīstināt katru Latvijas iedzīvotāju ar jauno valūtu, taču nedrīkst arī aizmirst izskaidrot eiro ieviešanas ietekmi uz pašmāju ekonomiku. Rimšēvičs pauda pārliecību, ka, sīki izskaidrojot pārejas no latiem uz eiro norisi un argumentus šādam lēmumam, augs Latvijas sabiedrības atbalsts Eiropas vienotajai valūtai.
Sabiedrību satrauc iespējamais cenu kāpums pēc eiro ieviešanas, tāpēc būs nepieciešams rūpīgi analizēt inflācijas iemeslus, atzīmēja centrālās bankas prezidents.
Savas uzrunas noslēgumā Rimšēvičs pateicās visiem, kas devuši savu ieguldījumu, lai Latvijā pāreja uz eiro noritētu gludi.