Sarunas laikā Rinkēvičs aktualizēja Baltijas jūrā nogremdēto ķīmisko ieroču neitralizācijas jautājumu, jo pēc aptuvenām aplēsēm Baltijas jūrā atrodas ap 40 000 ķīmisko ieroču vienību. "Lai arī izprotam, ka jūrā nogremdēto ķīmisko ieroču jautājums ir ārpus Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas kompetences, taču Latvijai šis ir aktuāls jautājums, jo pastāv būtiski vides riski, ņemot vērā ķīmisko ieroču apjomu Baltijas jūrā kopumā. Šo jautājumu būtu jāuztic risināt Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai," sacījis Rinkēvičs.
Ministrs pauda viedokli, ka šobrīd OPCW ir jāturpina aktivitātes OPCW dalībvalstu deklarēto ķīmisko ieroču krājumu iznīcināšanai. Latvija atbalsta centienus Sīrijas ķīmisko ieroču programmas iznīcināšanā, turklāt sagaidām, ka Sīrija turpinās pārskatāmi un ātri īstenot ANO Drošības padomes rezolūcijas un OPCW Izpildu padomes lēmumus par Sīrijas ķīmisko ieroču programmas iznīcināšanu. Ir svarīga pēc iespējas ātrāka ķīmisko ieroču ražotņu iznīcināšana.
Kā informē ĀM 2015. gads iezīmē 100 gadus kopš pirmā ķīmisko ieroču pielietojuma Pirmā pasaules kara laikā. Ķīmisko ieroču konvencija ir vienīgais globālais instruments, kas aizliedz pilnīgi visu ķīmisko ieroču veidu attīstīšanu, ražošanu, uzkrāšanu, transportēšanu un izmantošanu, un nosaka stingru verifikācijas mehānismu. Konvencija stājās spēkā 1997. gadā. Latvija konvenciju ratificēja 1996. gada 2. maijā, un tā stājās spēkā 1997. gada 29. aprīlī. Konvencijai ir 190 dalībvalstis.