"Tikai tad, kad nacionālajā līmenī politiķi atteiksies no atbildības novelšanas uz Briseli un Eiropas institūcijas uz sevi attiecinās tās pašas reformas, kuras iesaka dalībvalstīm, atjaunosies un stiprināsies ticība Eiropai," par Rinkēviča viedokli informēja Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļā.
Ministrs norādīja, ka ir nepieciešama kardināla ES birokrātijas analīze un samazināšana. Nav pieņemama tāda situācija, ka daudzas ES dalībvalstis samazina savas sociālās programmas un optimizē administrāciju, taču ES birokrāti palielina algas, aizbildinoties ar juridiskiem argumentiem.
Rinkēvičs vērsa konferences dalībnieku uzmanību uz to, ka ES galvenā uzmanība ir jāvelta ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanai.
"ES ir jāstrādā pie tā, lai mazinātos nevienlīdzība starp ES valstu attīstību, paralēli pievēršoties institucionālajām reformām. Turklāt apstākļos, kad tiek samazināti valstu aizsardzības budžeti un pieaug izaicinājumi ES drošībai, savienībai lielāka uzmanība ir jāpievērš kopējai drošībai un aizsardzībai," norādīja ministrs.
Rinkēvičs arī atzīmēja, ka ir nepieciešams saglabāt līdzsvaru starp ciešāku integrāciju un solidaritāti ES līmenī un dalībvalstu atbildību veikt vajadzīgās reformas nacionālajā līmenī. Viņš norādīja, ka ES ir nepieciešams efektīvāks lēmumu pieņemšanas process, bet vienlaikus jānodrošina maksimāla nacionālo parlamentu iesaiste ES jautājumu risināšanā. Ārlietu ministrs aicināja stiprināt sadarbību starp ES dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu (EP).
Diskutējot par gaidāmajām EP vēlēšanām un Eiropas Komisijas (EK) pilnvaru beigām, viņš atbalstīja ideju, ka katrai politisko partiju grupai jānosauc EK prezidenta kandidāts jau pirms EP vēlēšanām.
19. un 20.jūlijā ārlietu ministrs piedalījās augsta līmeņa sanāksmē par ES nākotni, kas norisinājās Maljorkā, Spānijā. Konferencē piedalījās ES dalībvalstu ārlietu ministri, EK pārstāvji un EP deputāti.
Diskusiju dalībnieki apsprieda ekonomiskās un finansiālās krīzes ietekmi uz ES stabilitāti un attīstību, kā arī izvairīšanos no vairāku ātrumu Eiropas veidošanās. Uzmanība tika pievērsta arī ES ārpolitikas instrumentiem.