Strautiņš: Apstrādes rūpniecība iziet no mini krīzes

Apstrādes rūpniecībā jūnijā bija lielākais izlaides apjoms šogad (sezonāli izlīdzinātajos datos) un gada otrajā pusē ir sagaidāms tālāks izlaides apjomu pieaugums. Tam ir divi galvenie iemesli. Metālu un biodegvielu ražošanas krituma ietekme ir sevi izsmēlusi, viss, kas bija trausls, ir salūzis un šķiet, ka tuvākajos mēnešos netiks atjaunots, bet vismaz tālāk nepasliktinās statistiku. Turpretim vairākums rūpniecības nozaru turpina savā nodabā attīstīties, virzoties pa to dabiski organisko izaugsmes ceļu.Apstrādes rūpniecības kopējais izmaiņu virziens gada otrajā pusē noteikti būs uz augšu. Tā kā pērnā gada ietvaros pa mēnešiem izlaides dinamika bija gandrīz "plakana", tagad uzlabosies arī gada griezumā mērāmās pārmaiņas. Ķīmisko preču ražošanā tieši pirms gada bija apjomu rekords, gada otrajā pusē bāze jau būs zemāka. Metālu ražošanā kritums pēc īsa, bet ļoti augsta kāpuma pēc Liepājas Metalurga (LM) rekonstrukcijas sākās pērnā gada augustā. Pilnībā šī nozare nav izzudusi, labi ka tā un tas arī nedraud, jo nozarē vēl ir vairāki mazāki uzņēmumi, kas ir salīdzinoši robusti.Runājot par pārējām nozarēm, īpaši jāuzsver pārliecinošā izaugsmes atjaunošanās gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Rēķinot pēc pievienotās vērtības, nevis apgrozījuma, metālapstrāde arī pirms LM apstāšanās bija krietni svarīgāka par metālu ražošanu. Šajā nozarē jūnijs bijis līdz šim veiksmīgākais mēnesis vispār. Vēl par metāliskajām nozarēm runājot, jūnijā bijis pēkšņs izlaides kritums elektrisko mašīnu ražošanā, bet tas nespēj sabojāt pirmā pusgada kopējos rezultātus. Turpretim tas ir bijis īpaši veiksmīgs periods citu transportlīdzekļu (kuģi, vilcieni) ražošanā, tādi šai nozarei laiku pa laikam gadās.Tāpat jūnijs bijis rekordmēnesis koka izstrādājumu ražošanā - tajā meža nozares daļā, kas veic dziļāku pārstrādi. Nepārprotami labvēlīgas tendences ir pārtikas ražošanas apakšnozarēs, kuru produktus cilvēki patērē vairāk, augot ienākumiem - gaļas, zivju, dārzeņu un augļu, piena pārstrāde. Tas saistīts gan ar ienākumu pieaugumu Latvijā, kas šī gada pirmajā pusē ir paātrinājies, gan vairāku uzņēmumu sekmīgiem centieniem eksportā, piemēram, par to liecina nupat publiskotie _Food Union un Rēzeknes Gaļas kombināta_ darbības rezultāti. Šie apstākļi, apvienojumā ar veiktajiem ieguldījumiem ražošanā, veido pamatu tālākai izaugsmei.Ārējā vide turpina būt remdena, tā strauji neuzlabojas, bet noteikti arī nepasliktinās. Aizvadītā gada laikā vairākkārt pavīdējušas cerības uz straujāku atlabšanu, bet visu laiku kaut kas iztraucē, šoreiz tā ir Ķīna. Notiek kopš 2009.gada ierasto lomu maiņa - šogad attīstītajās valstīs izaugsme pakāpeniski nostiprinās, bet nepatīkamos pārsteigumus sagādā jaunattīstības valstis. Tā kā mēs tirgojamies galvenokārt ar bagātajām valstīm, šāds salikums mums ir pieņemams, ar piebildi, ka uz investīcijām balstītā izaugsmes modeļa bremzēšanās Ķīnā būs papildus šķērslis LM situācijas veiksmīgai atrisināšanai.Jaunākie apsteidzošie indikatori (PMI - iepirkumu vadītāju indeksi) vēsta, ka pat daudzcietušās eirozonas rūpniecība nu jau it kā iziet no krīzes, bet Lielbritānijā un ASV situācija strauji uzlabojas un dati jau liecina pat par diezgan strauju izaugsmi. Japānā noskaņojums svārstīgs, bet pēc strauja kāpuma gada pirmajos mēnešos un turas pozitīvu izmaiņu pusē. Turpretim tā saucamajās BRIC valstīs apsteidzošie dati pasliktinās un Ķīnā rūpniecībai pat draud kritums.Cerības uz labvēlīgām norisēm mums tuvākajos un svarīgākajos tirgos nostiprina tas, ka uzlabošanās vērojama ne tikai rūpniecībā. OECD valstīs kopumā patērētāju noskaņojums sasniedzis augstāko līmeni kopš 2008.gada. Eirozonā ekonomika kopumā, ne tikai rūpniecība, šķiet, ir uz izaugsmes atsākšanās sliekšņa. Mums svarīgākajā BRIC valstī - Krievijā ekonomikas izaugsme ir remdena, bet salīdzinoši stabila.Rūpnieku noskaņojums Latvijā jau divus bez nozīmīgām izmaiņām, kaut arī nozares izaugsmes tempi ir plaši svārstījušies, no krietniem divciparu pieauguma skaitļiem pērnā gada sākumā līdz epizodiskiem mīnusiem šogad. Tas tikai pasvītro apstākli, ka svārstības galvenokārt radījuši atsevišķi uzņēmumi, kamēr apstrādes rūpniecība kopumā turpinājusi mierīgi attīstīties. Tās izlaides apjoms jūnijā pret maiju pieauga par 1,2%, bet pret pērnā gada jūniju - par 0,8%. Gada pirmajā pusē kopumā izlaide gada griezumā samazinājās par 1,1%. Rūpniecībā kopumā izlaide nedaudz samazinājās gan mēneša, gan gada griezumā, ko noteica krasais kritums enerģētikā, acīmredzot karstuma un ar to saistītās mazākās upju noteces dēļ, bet šādiem notikumiem ar ekonomikas ilglaicīgajām tendencēm, protams, nav nekāda sakara.