Iedzīvotāju galvenās bažas saistītas ar lata un eiro valūtas kursa maiņu un bailēm, ka uzkrājumi zaudēs savu vērtību, ar cenu celšanos patēriņa precēm un pakalpojumiem, kā arī ar Latvijas simbola lata zaudēšanu. Tāpēc ir vērts noskaidrot, cik daudz vai maz šajās bažās ir patiesības.
Par eiro un ietaupījumu vērtību
Sabiedrība ir piedzīvojusi, ka, mainoties maksāšanas valūtai, pazeminās naudas vērtība, un cilvēki zaudē lielu daļu savu uzkrājumu. Jāuzsver, ka visas iepriekšējās reizes tā bija naudas reforma. Eiro ieviešana ir vienas valūtas aizstāšana ar citu – lata vietā būs eiro, bet valūtas maiņas kurss būs stingri noteikts, līdz ar to uzkrājumu vērtība nemazināsies. Oficiālais lata un eiro maiņas kurss kopš 2005. gada ir 1 EUR = 0,702804 Ls, un tautsaimniecībai tas ir labi kalpojis. Tāpat kā citās eiro zemēs, arī Latvijā apmainīs visus uzkrātos latus pret eiro. Ja kāds to nepaspēs uzreiz vai atradīs kādu latu vēlāk – Latvijas Bankā latu pret eiro mainīs neierobežotu laiku un šinī ziņā var teikt - lats būs mūžīgs. Bet ar ieviestu eiro savukārt atkritīs valūtas krīžu un devalvācijas bažas un to radītie zaudējumi, kā arī pazudīs mazo valūtu pavadonis - valūtas risks, kas tiek iecenots un sadārdzina uzņēmumu izmaksas.
Par eiro cenām
Tirgus ekonomikas apstākļos, kad valsts neietekmē produktu un pakalpojumu cenas, pastāv risks, ka uzņēmēji varētu izmantot eiro ieviešanu, lai nepamatoti paaugstinātu cenas. Mums ir iespēja paskatīties, cik lielā mērā eiro ieviešana palielināja inflāciju citās eirozonas valstīs, mācīties no viņu pieredzes un izmantot labos piemērus, kā tomēr regulēt šo procesu. Igaunijas pieredze rāda, ka inflācija pēc eiro ieviešanas pieauga vien par 0,1 – 0,2 %, ko ikdienā iedzīvotāji nemaz nevarēja izjust. Inflāciju bieži vien nosaka gluži citi ārējie faktori, piemēram, iepriekšējos gados piedzīvotā izejvielu cenu celšanās pasaules tirgos. Valsts no savas puses noteiks deviņu mēnešu obligāto vienlaicīgu cenu atspoguļošanas periodu un rekomendēs cenas sākt rādīt latos un eiro jau no nākamā gada vidus un vēl gadu pēc eiro, kā arī veiks cenu monitoringu gadu pirms un gadu pēc eiro ieviešanas, aicinās iedzīvotājus ziņot par negodīgiem uzņēmējiem. Tāpat arī aicinās uzņēmējus pievienoties akcijai „Godīgs eiro ieviesējs”, kuras ietvaros uzņēmumi parakstīs labas gribas memorandu par cenu nepaaugstināšanu eiro ieviešanas dēļ. Cilvēki varēs izvēlēties iepirkties un izmantot pakalpojumus tajos uzņēmumos, uz kuriem būs redzama akcijas zīme.
Nauda kā nācijas identitātes daļa
Daudziem atjaunotā lata nauda saistās ar nacionālo identitāti, kas veido daļu no tās. To tālāk nest palīdzēs Latvijas eiro monētas. Banknotes visā eiro zonā ir vienādas, bet mūsu eiro monētās kalsim 2004. gada tautas aptaujā izvēlētus Latvijas valstiskumam un vēsturei būtiskus simbolus - tautumeitas portretu no pirmskara Latvijas Republikas piecu latu monētas un Latvijas ģerboni. Arī pēc eiro ieviešanas Latvijas Banka kals jubilejas un piemiņas eiro ar Latvijai tuvām tēmām.
Tomēr, ja paskatās uz reālo situāciju, nevis tikai uz emocijām, tad redzam, ka šā gada jūnijā eiro īpatsvars uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumos bija 44%, bet aizņēmumos pat 84% (Latvijas Bankas dati). Banku ikdiena parāda, ka iedzīvotāji mēdz konvertēt uzkrājumus no latiem uz eiro pie mazākajām šaubām. Daudzās jomās mēs jau tagad visu izsakām eiro, piemēram, nekustamā īpašuma, automašīnu cenas tiek izteiktas eiro, tādējādi pati dzīve jau ir ieviesusi korekcijas, jo mēs esam ES un lats ir piesaistīts eiro.
Eiro bilance
Eiro ieviešana Latvijā prasīs zināmus izdevumus, tāpēc cilvēki var jautāt, kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jānoskaidro, cik lieli tie ir, kā arī jāanalizē mūsu ieguvumi gan no ģeopolitiskā, gan praktiskā – maciņa aspekta.
Eiro izdevumi
Skaitliski lielākās izmaksas būs saistītas nevis ar eiro ieviešanu, bet ar iemaksām Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM). Latvijai piecos gados ESM būs jāiemaksā 28,8 miljoni latu katrā gadā. Savukārt, eiro ieviešanas izdevumi valsts sektoram aprēķināti 8,7 miljoni latu apmērā, tai skaitā izmaksas informācijas sistēmu pielāgošanai, skaidras naudas apmaiņai atsevišķās pasta nodaļās, eiro komunikācijai 1,4 miljoni latu, papildu drošības pasākumiem, kā arī nefinanšu sektora pasākumiem - profesionāliem semināriem, cenu monitoringam un cenu kontrolei.
Arī privātajam biznesam būs savi izdevumi piemēram, grāmatvedības uzskaites pielāgošana eiro, kases aparātu pārprogrammēšana, klientu informēšana. Atkarībā no uzņēmuma lieluma un darbības jomas izdevumi var būt mazāki vai lielāki.
Eiro ieguvumi
Neraugoties uz izmaksām, ir skaidri saskatāmi arī ieguvumi, kuri būs daudz lielāki nekā izmaksas. Valsts iegūs augstāku kredītreitingu, lētākus kredītus, jaunas investīcijas, finansiālu palīdzību no ESM krīzes gadījumā. Ir eiro ieviešanas ieguvumi, kurus nevar naudā izmērīt, bet tie tamdēļ nav mazāk svarīgi – proti, tā ir Latvijas dziļāka integrācija Eiropā, pilntiesīga piedalīšanās saimnieciskā sadarbībā ES un tās ekonomiskās politikas lemšanā kopā ar stabilām, ekonomiski spēcīgām un sevi pārvaldīt spējīgām partnervalstīm.
Ieguvēji būs arī uzņēmēji, jo paplašināsies eksporta tirgus, samazināsies eksporta izdevumi, radīsies jaunas darba vietas. Mūsu tirgus ir neliels, un daudziem uzņēmējiem jāmeklē tirgus ārpus Latvijas robežām. Iestāšanās ES pavēra durvis uz daudziem jauniem eksporta tirgiem. Svarīgi ir gan atrast tirgu, gan arī vienoties par izdevīgāko cenu. Atšķirīgas valūtas rada papildu izdevumus valūtas maiņas ziņā, ir papildu slogs grāmatvedībai un samazina peļņu. Uzņēmumi, kas importē vai eksportē izejvielas vai saražoto produkciju, jau tagad ap 60% darījumu veic eiro. Eiro ieviešana atvieglos darbu uzņēmējiem, palielinās ieņēmumus un rezultātā dos iespēju izaugsmei, attīstībai un jauniem ieguldījumiem.
Eiro ieviešana vispirms prasa pašiem sakārtot savu ekonomiku un finanšu sektoru. Žurnālos un pareizas dzīvošanas padomu grāmatās mēs varam izlasīt, ka krīze vienmēr ir arī jaunas iespējas. Latvija ir veiksmīgi izmantojusi krīzes sniegtās mācības un spējusi izpildīt Māstrihtas kritērijus, kas visupirms dod pozitīvu rezultātu pašai Latvijai. Tieši tāpat, kā krīze neiestājās vienā dienā, tāpat arī pozitīvās pārmaiņas iedzīvotāji nevar izjust uzreiz. Mums jāskatās uz tautsaimniecību un valsts attīstību ilgtermiņā, tāpat, kā mēs to darām arī attiecībā uz savu personisko dzīvi. Maksājam par labu izglītību, un tās ir izmaksas, kas atmaksāsies nākotnē, iegūstot labāk apmaksātu darbu.