"Neapšaubu, ka kolēģi nav nekādā veidā šī brauciena laikā vienojušies par rīcībām, kas jelkādi ietekmētu bankas pārdošanas procesu, bet pats brauciena fakts vien met aizdomu ēnu un ir absolūti nevajadzīgs," viņa pauda, piebilstot - ja šis brauciens nebūtu noticis, sabiedrības uzticēšanās Citadeles pārdošanas procesam nebūtu cietusi.
Savukārt Zaļo un zemniekus savienības (ZZS) pārstāvis Guntis Belēvičs norādīja - lai arī ZZS ministri ir valdībā, viņi nezinot precīzu Citadeles pārdošanas cenu. Pēc viņa teiktā, apstākļos, kad banka jāpārdod konkrētā termiņā - līdz septembra beigām -, cīnīšanās par labāku cenu nav iespējama. "Lai kāda tā cena nebūtu, viņa Vienotības vainas dēļ ir par zemu," uzsvēra deputāta kandidāts.
Belēvičs pauda pārliecību, ka valdībai vajadzēja cīnīties par bankas pārdošanas termiņa pagarinājumu un pašlaik potenciālais pircējs var piedāvāt zemāku cenu aiz bažām, ka darījumu var pārņemt Eiropas Komisija un pārdot "vēl lētāk un jebkam". Savukārt Viņķele uzsvēra, ka Citadeles pārdošana būs salīdzinoši veiksmīgs noslēgums valstij sāpīgajam Parex pārņemšanas procesam. Citadeles pārdošana būs izdevīgākais darījums, kāds iespējams šajos apstākļos.
Viņķele arī atgādināja, ka uzdevums pārdot Citadeli un šī darījuma termiņš ir zināms jau piecus gadus un Eiropas Komisija pieļāvusi retu izņēmumu, ļaujot Latvijas valdībai pārņemt toreizējo Parex banku un konkrētā termiņā sagatavot pārdošanai. Viņa uzsvēra, ka Eiropas Savienībā valsts atbalsts privātajā sektorā, jo īpaši banku jomā, ir viens no "nāves grēkiem" un pieder pie nemaināmiem nosacījumiem. Tāpēc nevar apgalvot, ka Citadeles pārdošana būtu "Vienotības darījums". Kad notika Parex bankas pārņemšana valsts pārziņā, premjers bija Ivars Godmanis.
"[Pašlaik] laika trūkums ir iestājies tādēļ, ka Eiropas Komisija veic divus padziļinātus izmeklēšanas pētījumus par valsts atbalsta piešķiršanas likumību, un atbilde bija pozitīva," skaidroja Viņķele.
Savukārt Belēvičs pauda, ka būtu vajadzējis diskutēt ar Eiropas Komisiju par aktuālajiem force majeure apstākļiem Ukrainas krīzes dēļ un tāpēc bankas pārdošanas darījumu varētu atlikt, uz ko Viņķele attrauca, ka "tie ir murgi", jo bankas pārdošanai nav nekāda sakara ar krīzi Ukrainā.
Viņķele gan par iespējamo darījuma cenu runāt negribēja, jo tās būtu spekulācijas.
Jau vēstīts, ka pagaidām Citadeles pārdošanas cena nav zināma, taču valdība akceptējusi ASV fonda Ripplewood Holdings izteikto bankas Citadele iegādes piedāvājumu.
Valstij piederošās bankas Citadele daļas pārdos starptautiskajiem investoriem un Ripplewood Holdings būs viens no tiem. Pašlaik Latvijas valstij pieder 75% Citadeles akciju un 25% - Eiropas Reģionālās attīstības bankai (ERAB). Saskaņā ar jauno vienošanos 25% akciju piederēs ERAB, 25% - Ripplewood Holdings, bet 50% - kādiem pašlaik nenosauktiem investoriem, kas arī būšot no ārvalstīm.
Paredzēts, ka līgums par darījumu jāsagatavo un jāiesniedz izvērtēšanai Eiropas Komisijā līdz 30. septembrim.