Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Šembele portālam Diena.lv apstiprināja: "šis ieraksts atbilst patiesībai, tā ir mūsu dienesta skaudrā realitāte. Mums Rīgā ir tikai divi autopacēlāji, no kuriem viens ir remontā. Tāpat mums ir tikai piecas kāpnes, no kurām varējām izmantot tikai divas, jo vienas ir ilgstošā remontā, jo trūkst naudas. Vienas kāpnes ir pārāk īsas, atlika trīs. Taču nelaimīgas sakritības dēļ šajā naktī dega kāda 12 stāvu dzīvojamā ēka, uz kurieni bija jānosūta vienas kāpnes".
V.Šembele atzina: ja laukos degtu kāds kultūrvēsturisks piemineklis lielā apjomā situācija būtu vēl sliktāka. "Kad pirms pāris gadiem dega Cesvaines pils, postījumi bija ļoti lieli, jo tur postenim bija tikai divas mašīnas un, kamēr no pārējām pilsētām sabrauca tehnika, tika zaudēts dārgais laiks. Līdz ar to Rīga vēl ir salīdzinoši labā situācijā."
Saskaņā ar šajā gadā valdībai iesniegto VUGD informatīvo ziņojumu atbilstoši Ministru kabineta normatīviem dienestam ir jābūt 46 autopacēlājiem vai autokāpnēm, realitātē ir tikai 35. Tāpat ir jābūt 45 ugunsdzēsības sūkņu automobiļiem, bet ir tikai pieci, jābūt 45 automobiļiem, kas aprīkoti ar ugunsdzēsības šļūtenēm, faktiski ir tikai deviņi. Un šādas neatbilstības starp normatīvajos aktos noteikto tehnikas daudzumu un faktisko skaitu ir vērojamas katrā pozīcijā.
Ziņojumā VUGD ir nepārprotami norādījis: "Ņemot vērā ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbu veikšanā iesaistīto ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu ekspluatācijas ilgumu, nolietojumu un tehnisko stāvokli, ir apgrūtināta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kvalitatīva pamatfunkciju izpilde. Ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļi ir bieži jāremontē, remonti ir ilgtoši, jo novecojošo transportlīdzekļu rezerves daļas ir grūti pieejamas. Ilgstoši remontā esošie transportlīdzekļi ir jāaizvieto ar citiem, līdz ar to rodas situācijas, ka paaugstināta ranga ugunsgrēku un apjomīgu glābšanas darbu laikā nav pieejams nepieciešamo tehnikas vienību skaits."
Dienestā rīcībā esošā tehnika bieži neatbilst mūsdienu prasībām, līdz ar to faktiski nav izmantojama. Tā, piemēram, VUGD rīcībā ir 35 autokāpnes, no tām 21 autokāpne ir ražota bijušajā PSRS. Šīs autokāpnes nav aprīkotas ar speciālu grozu personālam un glābjamajiem, to maksimālais izbīdīšanas augstums ir tikai līdz 30 metriem.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis saistībā ar šo situāciju ir norādījis: "Diemžēl valdība atzina, ka tehnikas atjaunošana ir jāiekļauj nākamā gada jauno politisko iniciatīvu pieprasījumā, pretēji Iekšlietu ministrijas vairakkārt uzsvērtajam, ka ugunsdzēsēju tehnikas iegāde ir nepieciešama dienesta pamatfunkciju nodrošināšanai. Šāda attieksme pret glābšanas dienestu ir nepieņemama."
Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke portālam Diena.lv skaidroja: "Visi ministriju pieprasījumi uz nākamā gada budžetu iet kā jaunas politiskās iniciatīvas un par visām tiks diskutēts. Nevienai ministrijai nekas nav a priori nodrošināts, visu mēs vērtēsim nākamā gada budžeta kontekstā." Jautāts, kādēļ dienesta pamatfunkcijas tiek dēvētas par jaunām politiskām iniciatīvām, par kuru lietderību vispār ir iespējams diskutēt, M.Panke skaidroja, ka faktiski visi ministriju pieteikumi ir vērtējami kā pamatfunkciju nodrošināšana. "Arī Veselības ministrijas prasītais finansējums kompensējamiem medikamentiem ir pamatfunkcija, tāpat arī citiem resoriem. Diemžēl, lai to visu nodrošinātu, nepieciešamā summa 10 reizes pārsniedz budžeta iespējas. Tādēļ valdībai un Saeimai par visiem pieprasījumiem būs rūpīgi jādiskutē, jo nav naudas, lai automātiski visas prasības apmierinātu."
M.Panke atzina, ka zināmā mērā valdība, protams, ir vainojama tajā, ka tehnikas trūkuma dēļ Rīgas pils dzēšanas darbi bija apgrūtināti. "Taču atbildība ir jāuzņemas arī visām iepriekšejo gadu valdībām, jo, piemēram, "treknajos gados" finansējuma dienesta vajadzībām būtu bijis vieglāk atrast nekā pašlaik," norādīja M.Panke.