Šobrīd PV citam valsts uzņēmumam – Latvijas Dzelzceļš (LDZ) ir parādā aptuveni piecus miljonus latu, bet sodanaudās uzrēķināti jau 780 000 latu. Tiek lēsts, ka līdz gada beigām parāds varētu sasniegt jau aptuveni astoņus miljonus latu. Un tieši par šādu summu PV vēlas atvērt kredītlīniju komercbankā un šobrīd lūgusi attiecīgu atļauju akcionāram – Satiksmes ministrijai (SM).
PV uzskata, ka valsts sniegtā dotācija par pasažieru pārvadājumiem ir bijusi nepietiekama, savukārt maksa par LDz infrastruktūras pieaugusi, tādēļ arī budžets apstiprināts ar krietnu iztrūkumu, kas savukārt prasa steidzamu risinājumu meklēšanu.
SM, pirms dot PV akceptu kredīta saņemšanai, vēlas gūt apstiprinājumu tam, kā uzņēmums spēs norēķināties par aizņēmumu. PV valdei uzdots izstrādāt rīcības plānu zaudējumu samazināšanai un paredzēt konkrētus termiņus darbu izpildei.
„Tie visi ir pragmatiski un praktiski jautājumi, arī par to, kāds būs šis te atmaksas avots kredītlīdzekļiem, tai skaitā.( ..) Mēs to darīsim tad, kad mums būs skaidrība par atmaksas avotiem, būs visi jaut saskaņoti ar SM, un kā minēju, tas varētu notikt līdz novembra beigām,” apliecina PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis.
PV cer uz papildu ieņēmumiem nākamā gada valsts budžetā, kas augustā varētu ienākt no LDz dividendēm. Tomēr, kā uzsver SM, jāmeklē ilgtermiņa risinājums, lai nenotiktu neatļauta šķērssubsidēšana. Ministrija šobrīd cer uz iespēju pēc pāris gadiem iezīmēt daļu no iekasētā akcīzes nodokļa un to novirzīt dzelzceļa infrastruktūras izdevumu segšanai. Līdz šim gan Finanšu ministrija strikti iebildusi pret dažādu speciālo fondu veidošanu.
„Jebkurā gadījumā tai naudai būtu jānāk no valsts budžeta, bet mums ir jārod iespēja sadalīt – pirmkārt , ka tāda infrastruktūra vispār ir un ir jaudas, lai veiktu pasažieru pārvadājumus, un tad otrs ir – cik tad vēl tiek nolietotas sliedes, un par ko samaksā pārvadātājs,” LTV de facto norāda SM Dzelzceļa departamenta direktors Jānis Eiduks.
Vienlaikus PV valde lūgusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai mainīt norēķinu kārtību, lai parādu var nomaksāt ilgākā laikā un neaugtu soda nauda. Regulators par izmaiņām vēl nav lēmis, lūdzot viedokļus nozari pārstāvošām institūcijām.
PV vadība skaidro, ka parādu iemesls ir strauji augušās infrastruktūras izmaksas, kas ir puse no kompānijas izdevumiem. Tiesa gan viedokļi par infrastruktūras izmaksu pieaugumu atšķiras. Ja PV apgalvo, ka tās augušas par 40%, tad LDZ runā tikai par 10 % pieaugumu. Patiesība gan ir pa vidu, jo lielā starpība slēpjas faktā, ka, atšķirībā no pagājušā gada, šogad pasažieru pārvadātājam nav piemērotas tik lielas atlaides, kā tās bija pērn. Uz pasažierus pārvadātāja jeb būtībā valsts pleciem šobrīd ir aptuveni ceturtā daļa no kopējām dzelzceļa infrastruktūras izmaksām. Par noteiktajām infrastruktūras maksām līdz šim gan sūdzības nav saņemtas.
Kopš pagājušā gada dzelzceļa tarifus un jaudu sadalījumu nosaka ne vairs regulators, bet LDz meitaskompānija Latrailnet. Tā formāli ir visai strikti nodalīta no mātes un tās budžetu veido procenti no infrastruktūras maksas. Jāteic, šī kompānija no nabadzības necieš – pērn 26 darbinieku algošanai iztērēts teju pusmiljons latu, bet tās vadītājs Ainis Stūrmanis saņem lielāku atalgojumu nekā koncerna LDz vadītājs, ap 45 tūkstošiem latu gadā.
Pēdējos gados PV piedzīvojis dramatisku klientu kritumu no 26,9 miljoniem pasažieru 2007.gadā līdz 20,1 miljonam aizvadītajā gadā un visticamāk, ka kritums turpināsies arī šogad. Savukārt valsts dotācija PV tik strauji nemainījās, pakāpeniski sarūkot no 26 miljoniem līdz 21 miljonam. Samērā nemainīga bijusi par biļetēm iekasētā nauda - ap 14 miljoniem latu.