Ir spriedze, jo nezināms krīzes ilgums

Par jauno koronavīrusu visā pasaulē liels satraukums saistībā ar cilvēku veselību, taču tas iespaido arī ekonomiku, var nest lēnāku attīstību, problēmas ar nodarbinātību u. tml. Kā vērtējat šos procesus?

Šobrīd, runājot par iespaidu uz ekonomiku, viss tiek likts zem viena virsraksta – tūrisms. Taču arī šī joma nav viendabīga. Ir atšķirība starp izejošo tūrismu, ienākošo tūrismu un darījumu tūrismu. Izejošajā tūrismā lielākā problēma ir tā, ka Latvijas uzņēmumi šobrīd nesaņem jaunas rezervācijas tik, cik tām vajadzētu būt, ņemot vērā, ka ir pavasaris. Savukārt, ja runājam par ienākošo tūrismu, tas uzreiz ir stāsts par pakalpojumu eksportu un tīri no valsts ekonomikas perspektīvas patiesībā par to būtu jāsāk daudz vairāk uztraukties. Ja mums gadā ārvalstu tūristu tēriņi ir kaut kur pie viena miljarda eiro, tad skaidrs, ka, tiklīdz daļa no tā miljarda neienāk, attiecīgi tiks mazāk iekasēts PVN no viesnīcām, restorāniem, citiem nozares uzņēmumiem un tāpat ir ar darbaspēka nodokļiem. Šajā kontekstā jāņem vērā, ka tuvu pie 4% no IKP mums rada tūrisms. Un lielākā daļa ienākumu rodas no pakalpojumu eksportējošā, tātad ienākošā tūrisma.

Laimīgā kārtā to vēl nepauž mediji, vien soctīklos cirkulē idejas, ka vajadzētu aizslēgt lidostu. Tas ir ļoti slikts signāls, kas iziet pasaulē un parāda, ka netiekam galā. Man liekas, ka šobrīd tas, ko mūsu Slimību profilakses un kontroles centrs un Veselības ministrija dara, ir adekvāti.

Pieminējāt darījumu tūrismu. Tas varētu ciest visvairāk?

Jā, tur varbūt situācija ir vissatraucošākā. Atpūtas segmentā tie ir tūristi, kas pieņem lēmumu, skatoties kādu divu mēnešu perspektīvā. Skaidrs, ka vīruss nebūs bezgalīgi ilgi. Tagad ir kaut kādi kustību ierobežojoši pasākumi, taču, ņemot vērā pieredzi no iepriekšējiem gadījumiem, piemēram, kad bija Islandes vulkāna izvirdums vai kad bija SARS infekcijas izplatība, zinām, ka ir tā dēvētā «V» veida krīze, kad ir straujš kritums, bet pēc tam strauja atkopšanās. Tas varētu nozīmēt, ka perspektīva varbūt nav tik drūma, lai gan Pasaules Tūrisma organizācija nedēļas nogalē pavēstīja, ka starptautiskā tūrisma kopējais kritums varētu būt 3%. Ja mums gadā 1,3 miljardi globāli ceļo, tad arī 3% sanāk daudz. Bet tas nav nozarei nāvējošs kritums. Jāņem arī vērā, ka prognoze šim gadam bija aptuveni +4%, kam bija visi priekšnoteikumi, jo kopējai ekonomikai noskaņojums diezgan pozitīvs.

Savukārt darījumu tūrisms attiecas uz organizācijām, kuras plāno konferences, pasākumus, tikšanās u. tml. Ja tiek pieņemti lēmumi neko šajā ziņā šogad vai šajā pusgadā nedarīt, tad skaidrs, ka tas lēmums visdrīzāk nemainīsies. Tāpat, ja starptautiskās korporācijas ierobežojušas komandējumus, varētu būt, ka paiet ilgāks laiks, līdz vadības līmenī pieņem lēmumu atkal doties darba braucienos, nekā līdzīgus lēmumus pieņem atpūtnieki. Atkopšanās periods darījumu tūrismam mēdz būt ilgstošāks. Bet jāņem vērā, ka darījumu tūrisms ir naudietilpīgāks, un tas var dot lielāku triecienu tūrisma industrijai kopumā.