Ārējās nestabilitātes apstākļos cilvēki cenšas turēties pie pārbaudītām vērtībām, un šogad tas izpaudās arī Saeimas vēlēšanu rezultātos, jo varu saglabāja līdzšinējā koalīcija. Sestdiena piedāvā atskatīties uz personībām un notikumiem, kas šogad izpelnījušies lielāko uzmanību.
Gada virsmāte: Laimdota Straujuma
Ja mūsu psihoterapijas "guru" Viesturs Rudzītis izdomātu ķerties pie latviešu nācijas kolektīvās psihoanalīzes, viņš agri vai vēlu nonāktu pie secinājuma, ka latviešu zemapziņā dominē ilgas atgriezties matriarhāta klēpī. Pirms dažiem gadiem valstiski svarīgo nācijas glābējas misiju bija gatava uzņemties Ventspils dziedniece Virsmāte, tomēr Saeimas vēlēšanās viņu izkonkurēja tradicionālās medicīnas piekritējs Valdis Zatlers. Kolorītas dāmas mums darbojušās gan Valsts prezidentes, gan Saeimas priekšsēdētājas amatā, tomēr nevienai sievietei līdz šim nebija uzticēts visietekmīgākais - Ministru prezidenta postenis. Šogad šis vīriešu bastions beidzot krita, jo Laimdota Straujuma kļuva par pirmo sievieti Latvijas valdības vadītājas amatā. Sākotnēji viņa šķita tāds kā pagaidu variants pēc Valda Dombrovska negaidītās demisijas, tomēr saglabāja amatu arī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī. Straujumai nākamgad būs iespēja izpeldēt vēl plašākos ūdeņos, jo kā ES prezidējošās valsts līdere viņa nostāsies līdzās visas Eiropas "virsmātei" Angelai Merkelei.
Gada aktieris: Artuss Kaimiņš
Spēlmaņu nakts balva Artusam šogad atkal gāja secen, tomēr nav šaubu, ka tieši viņš ir gada aktieris Latvijā, jo tik plašu emociju gammu skatītājos nav spējis izraisīt pat Leons/Fēlikss no UgunsGrēka. Paziņojis par iesaistīšanos politikā, Kaimiņš neilgi pirms Saeimas vēlēšanām izlīda no savas Suņu Būdas un piestaigāja pie Ingas Spriņģes Latvijas Televīzijā, ar kuras palīdzību par viņa eksistenci uzzināja pat "tante Bauskā" (tiesa gan, tipiskāks Kaimiņa elektorāta pārstāvis ir "čalis Dublinā"). Lai nu kā, vēlēšanās Kaimiņš saņēma vairāk nekā 17 000 plusiņu un palīdzēja Latvijas Reģionu apvienībai pārvarēt 5% barjeru. Saeimai viņš izrādījies izcili vērtīgs ieguvums, jo par vienu algu gatavs pildīt ne tikai deputāta, bet arī izmeklētāja, stila konsultanta, šovmeņa un videooperatora pienākumus. Turklāt arī brīvo laiku Artuss izmanto lietderīgi, tiekoties ar saviem vēlētājiem Vecrīgas izklaides vietās.
Gada līgava: Iveta Strautiņa
Kad pavasarī Rīgas mērs Nils Ušakovs izšķīrās no otrās sievas Jeļenas, to varēja uztvert kā signālu, ka turpmāk viņš visu enerģiju veltīs darbam rīdzinieku labā un ikdienas dzīves nastu dalīs tikai ar Rīgas domes kaķiem Kuzju un Muri. Tomēr izrādījās, ka romantiskās tieksmes ir pārāk spēcīgas, par ko liecināja arī lēmums izrotāt ar sirsniņām uzrakstu "Rīga". Brīvo vietu Ušakova sirdī nekavējoties ieņēma viņa biroja vadītāja Iveta Strautiņa. Dienesta romāns ilgu laiku tika slēpts un sparīgi noliegts, tomēr novembrī Strautiņa kļuva par Ušakova trešo sievu; pavasarī viņa gatavojas laist pasaulē Ušakova pirmdzimto. Saskaņas līdera romāns ar Strautiņu (starp citu, tuvu nacionāļu politiķes Baibas Brokas draudzeni) arīdzan apliecinājis, ka krievi un latvieši ir gatavi ne tikai ķīvēties, bet arī mīlēties un precēties.
Visu rakstu par aizvadītā gada varoņiem un nevaroņiem Sestdienas versijā lasiet žurnāla Sestdiena 19. decembra-8. janvāra numurā!