Aizsākusies kā feniķiešu kolonija vairākus gadu simteņus pirms mūsu ēras, 1923. gadā Tanžera kļuva par starptautiski pārvaldītu teritoriju, ko ātri vien iecienīja Eiropas un Amerikas rakstnieki, mākslinieki, diplomāti, uzņēmēji, spiegi un visādi dīvaiņi. Viņus vilināja pilsētas eksotiskās noskaņas un brīvā atmosfēra.
Viskrāšņāko bohēmas un radošuma uzplaukumu Tanžera piedzīvoja bītņiku un hipiju laikos. Šajā pilsētā iedvesmu meklējuši tādi literārās pasaules grandi kā Pols Boulzs, Viljams Barouzs, Džeks Keruaks, Alens Ginsbergs, rokgrupa The Rolling Stones un pat pasaules slavu iemantojušais šefpavārs Entonijs Bordeins, kā arī neskaitāmi citi radošo sfēru pārstāvji.
KAULĒŠANĀS UN AIZDOMĪGI TIPI
Gribam palūkoties uz šo nostāstiem apvīto pilsētu arī savām acīm, tāpēc ierodamies Tanžerā ar vakara vilcienu no Marokas galvaspilsētas Rabātas. Kad iznākam no dzelzceļa stacijas, mūs ieskauj naksnīgi melnas debesis. Pilsēta mirgo spožās ugunīs, un jau tūdaļ mūsu virzienā steidzas taksometru šoferi, cits caur citu bļaudami dažādas cenas. Mēs izliekamies, ka viņu pakalpojumi mūs neinteresē, un ar līkumu aizejam līdz tālākajā laukuma stūrī stāvošiem šoferiem. Naktsmāju pārvaldnieks piedāvāja saorganizēt transportu aptuveni par divpadsmit eiro (skaidrības labad te un turpmāk vietējās naudiņas būs minētas eiro izteiksmē – aut.), bet šķita, ka tā ir neadekvāti augsta cena, tāpēc nolēmām iemēģināt laimi kaulēšanās mākslā un atrast taksometru pašu spēkiem.
Nolūkoju pēc skata draudzīgu šoferi un apvaicājos par cenu uz mums nepieciešamo adresi. Pieci eiro. Prasu: "Četri eiro?" Šoferis kaut ko noburkšķ zem deguna un aiziet prom. Tomēr pēc brīža atgriežas. Atkārtoju savu cenu. Viņš mazliet nošķobās, bet beigu beigās piekrīt. Šoferis izmanīgi lavierē no joslas uz joslu, ik pa laikam kādam uztaurē, bet viss notiek līgani un plūstoši.
Tiekam gan aizvizināti vien līdz vecpilsētas cietokšņa jeb kasbah vārtiem – tālākais ceļš dziļāk vecpilsētā, kur atrodas mūsu naktsmītne, jāmēro kājām, jo ar automašīnu šaurajās ieliņās iespraukties būtu neiespējami. Cietokšņa ielās valda klusums, bet laiku pa laikam uzrodas aizdomīgi tipi, kuri sveiciena, prasa mūsu vārdus, piedāvā viesnīcu vai grib mūs kaut kur aizvest. Īpaši uzstājīgs ir kāds jauneklis, kurš mums mēģina iesmērēt marihuānu, kas šeit ir ļoti izplatīta sērga. Puisis no mums atstājas vienīgi tad, kad sasniedzam naktsmāju reģistratūru. Tur darbinieks mums skaidro, ka Tanžeras ielās ir pilns ar šādiem tipāžiem, kuri piedāvā narkotikas, kā arī mēdz rādīt ceļu paši pēc savas iniciatīvas, pēcāk par saviem "pakalpojumiem" pieprasot naudu. Galvenais ieteikums – neielaisties ar viņiem nekādās sarunās.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 14. - 20. februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!