Kad Laura, Dainis un viņu 11 mēnešu vecā meitiņa Beatrise pagājušā gada jūlijā Eiropas Savienības delegācijas sastāvā ieradās Ašgabatā, no viesnīcas viņi neesot izgājuši pusotru mēnesi, dzīvojot baseina un kondicionieru glābiņā. Vasarās te ir pekle, dienvidu svelme, kas panesama tikai savējiem. Pārējo te ir maz, jo šī ir viena no slēgtākajām valstīm pasaulē. Tik ļoti grib izrādīties, bet iekšā nelaiž – tas ir viens no pamata paradoksiem, kādu šeit savirknējas bez gala.
"Ar atsevišķu cilvēku te nerēķinās, pat neceri, ka kāda mašīna apstāsies pirms gājēju pārejas," Laura pauž eiropietes sašutumu, taču uzreiz piebilst, ka vienlaikus te jūtas kā princese. "Nekur Eiropā tevi tā neaptekalē un neizrāda tādu cieņu." Nu jau viņa Ašgabatā iedzīvojusies un izdara neiespējamo – noorganizē Eiropas Savienības kultūras nedēļu, kur tieši trīs latvietes ir galvenās draudzības un eiropeisko vērtību vēstneses. Viņas ģimene atver savu māju, lai tā uz divām nedēļām kļūtu par komunālo štābu – katra mēs ierodamies savā laikā, no citas valsts, katrai mums ir savs grafiks un citi pienākumi. Vita Timermane diriģē kori un orķestri, Ilona Romule māca apgleznot porcelānu, es dalos radošās publicistikas pieredzē un vadu meistarklases gan topošajiem žurnālistiem un diplomātiem, gan saujiņai neformāļu. Pa vidu ir vēl Lauras mamma, mazs bērns, pie kura ciemojas citi, un divi alabaju jaukteņi, Ļoļa un Boļa, kam visiem vajag veltīt laiku un ēdienreizes. Paldies Dievam, ka ir auklīte Daša, kas šo trako māju savāc kopā un pabaro, pie reizes katram izsaucot taksi – te šur, te tur, bet braukājam un redzam daudz. Valstī, kur degviela maksā septiņus eiro centus litrā, tādu ekstru var atļauties bez domāšanas.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 25. novembra - 1. decembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!