Prasība veikt nepieņemamas reformas, - 2011.gadā šādu iemeslu savai aiziešanai no valsts darba minēja Jānis Kinna, viens no Latvijas Tautas frontes vadības "lielā sešnieka", tātad cilvēks, kam pirms ceturtdaļgadsimta bija būtiska loma Latvijas valsts atjaunošanā un veidošanā (līdz ar Kinnu "sešniekā" ietilpa Dainis Īvāns, Sandra Kalniete, Ivars Godmanis, Jānis Škapars un Jānis Dinevičs). Kinna bija viens no Latvijas Zemnieku savienības atjaunotājiem, Gunta Ulmaņa pierunātājs Valsts prezidenta amatam, bet visbiežāk viņa vārds ticis saistīts ar kolhozu likvidāciju. Aiziešana no valsts darba paātrināja Kinnas sena sapņa īstenošanu - pārcelšanos uz dzīvi Alpos. Šajā nolūkā pārdevis dzīvokli un paņēmis bankas aizņēmumu, viņš kopā ar sievu tagad vada brīvdienu dzīvokļu māju Mansaura Austrijā un uz Latviju atbrauc tikai pāris reižu gadā. Arī Jāņu dienu Kinna sagaidīs Alpos, kur dažreiz šajā laikā vēl esot sniegs.
Vai jūsu viesu mājai ir konkurence?
Tur ir tikai konkurence, jo gandrīz katra māja izīrē brīvdienu dzīvokļus. Tie ir tīrie lauki. Par mazpilsētu to nevar nosaukt. Ciematā dzīvo kādi 2500 iedzīvotāji. Tāpat kā šeit laukos, arī tur jaunieši dodas projām. Tas bizness nav viegls un nav jauniem cilvēkiem piemērots. Jaunie izmācās un iet strādāt uz lielajām pilsētām vai brauc projām no Austrijas. Tāpēc mēs to māju varējām nopirkt, jo iepriekšējiem īpašniekiem, kas ir apmēram desmit gadu par mums vecāki, bērni pateica, ka viņiem nevajag to māju. Viņu meita ir medmāsa, strādā slimnīcā rajona pilsētiņā sešu kilometru attālumā, viņa mātei teikusi: "Māt, es esmu noskatījusies, kā tu četrdesmit gadus te pucē, es to negribu." Tur ir zināma loģika, nezinu, vai man pirms divdesmit gadiem pašreizējais dzīvesveids patiktu.
Vai kāds no jūsu bērniem kādreiz varētu pārcelties uz dzīvi pie jums Alpos?
Neviens tādu vēlēšanos nav izteicis, ja vien nesāks risināties kādi Ukrainas tipa notikumi. Garantijas nekādas nav. Ir ļoti interesanti procesi, ko mums stāstīja latviete, kas dzīvo Minhenē (viņa arī mums palīdzēja mājas pirkšanā). Ļoti liels skaits latviešu uzņēmēju, sākoties Ukrainas notikumiem, cenšas atvērt kontus Vācijā un nodibināt uzņēmumus. Tas nav tik vienkārši. Viņi nemaz nedarbinās tos sadibinātos uzņēmumus, bet veido rezerves ligzdas. Tā sieviete bija izbrīnīta, jo tādu procesu nebija līdz šim novērojusi. Kādā brīdī liekas, ka Krievija kaut kam starptautiskam seko, bet brīžam atkal liekas, ka tā rīkojas pilnīgi neordināri. Kas Putinam ko neizmēģināt, vai 5.pants darbojas vai nedarbojas?
Cik ilgi paliksiet uz dzīvi Alpos? Visu atlikušo mūžu?
Nu, mums vēl 18 gadus jāmaksā kredīts.
Kāda no malas liekas Latvijas attīstība?
Tas laika posms kopš manas aizbraukšanas skatam no malas ir pārāk īss, lai to pateiktu... Vienā brīdī pazuda uzticība varai. Jebkurai varai.
Kas notiks ar Latvijas laukiem? Vai tajos vēl kādreiz atgriezīsies cilvēki?
Tikai tad, kad jūs varēsiet dzīvot laukos, skaipā intervēt cilvēkus un rakstīt rakstus. Ražošana būs, bet tam vajadzēs maz cilvēku. Tas nenodrošinās lauku apdzīvotību. Arī mūsu ciema centrā ir tikai viena ferma. Pavasarī govis iet augšā Alpos. Rudenī nāk lejā. Kādreiz domāju, ka tas ir mīts - tās laimīgās Alpu govis, bet visi Alpi skan.
Vai tāpēc, ka govīm ir zvaniņi?
Nevis zvaniņš, bet riktīgs kurants! Govīm ir tendence aiziet no bara, kad ir atnešanās brīdis. Lai viņu varētu atrast pēc skaņas, tad vajag zvaniņu. No daudzām ielejas fermām lopi vasarās tiek savākti un pārsvarā ar mašīnām uzvesti kalnos. Tur viņi dzīvojas, tur tiek nodrošināta slaukšana. Nekādu piena pirmapstrādi atbilstoši Eiropas Savienības regulām tur nav iespējams nodrošināt. Austriešiem visām siera rūpnīcām nav Eiropas numuru, viņi nedrīkst eksportēt uz ES. Viņi paši ņirgājas: "Mūsu siers ir pārāk labs, lai to dotu Eiropai. Mēs to apēdīsim tepat uz vietas." Valdība ir pieņēmusi reemigrācijas plānu, lai veicinātu aizbraucēju atgriešanos Latvijā. Vai ticat, ka tas notiks? Atgriezīsies tie, kas nespēs pārņemt ļoti intensīvo darba režīmu, kas ir ārzemēs. Tur varbūt nestrādā garas darba stundas, bet strādā ārkārtīgi intensīvi. Vislabākais piemērs ir kasierīši lielveikalos. Austrijā viņi strādā vismaz trīs reizes ātrāk. Es nespēju tik ātri salikt preces atpakaļ ratiņos, cik viņš ātri izlaiž tās caur skeneri.
Vai kopumā par Latvijas nākotni jums ir mierīgs prāts?
Pēc Ukrainas notikumiem mēs savādāk sākām skatīties uz savu misiju. Ja kaut kas te notiks, bērniem nebūs jāaizbrauc uz tukšu vietu. Mūsu paaudze jau nezina, kas ir bēgļu gaitas, bet iepriekšējā paaudze to dabūja izbaudīt. Mēs pasekojām Ukrainas notikumiem Latvijas, Austrijas un arī Krievijas medijos. Pie mums atbrauc daži krievi, un viņi savādāk runā, stāsta par amerikāņu sazvērestības teorijām. Es nevaru saprast, kas viņiem ir noticis. Intereses pēc satelītos sameklēju ROS TV. Tad es sapratu, ka tas ir viens pret vienu, ko man viņi stāstīja. Diezgan neprognozējami. Iespējams, Putins notestēs, cik viņš var "savākt" jauno Ukrainas prezidentu. Ja varēs, tad būs miers.
Visu interviju ar Jāni Kinnu lasiet žurnāla Sestdiena 20.-26. jūnija numurā!
:)))
to bambaks
nu