gadu beigu un 90.gadu redzamākajiem Latvijas politiķiem Andrejs Panteļējevs. Līdz šā gada 12.jūlijam, kad par Krievijas revolūcijas vecmāmiņu un labo bruņurupucieni Tortilu dēvētā Novodvorska nomira Maskavas 13.slimnīcā (nāves iemesls - sepse pēc flegmonas kreisajā pēdā, kuru Novodvorska bija traumējusi pirms pusgada un mēģinājusi ārstēt pati), baltiešiem vismaz bija apziņa, ka Krievijā ir palicis kāds cilvēks, kurš ne tikai ir brīvs no impērisma gēna, bet kurš arī noteikti neklusēs, tiklīdz redzēs, ka šā gēna aktivizētie mēģinās īstenot kādus revanšistiskus soļus pret Baltijas valstīm. Novodvorsku turēt muti nepiespieda pat Jurija Andropova vadītās PSRS Valsts drošības komitejas represijas (Maskavas Lefortovas cietumu viņa pēc tam nosauca par elles priekškambari un ģērbtuvi pirms gāzes kameras), viņa izturēja piecus sausos badastreikus, un arī sekojošie režīmi viņu nespēja nedz apklusināt, nedz iekļaut pozīcijā. Savus uzskatus nelokāmā cīnītāja nemainīja, to centrālais princips bija PSRS komunistu režīma noziedzīguma atzīšanas nepieciešamība. Krievija diemžēl drīz vien pēc 1991.gada sāka novirzīties pa citu ceļu, un tā bija varbūt lielākā vilšanās Novodvorskas mūžā: viņa nespēja aptvert, kā cilvēki, 1991.gadā beidzot tikuši vaļā no komunistiem, pēc dažiem gadiem jau vēlas viņus atpakaļ. Uz grēku nožēlu nespējīgās Krievijas vidē Novodvorskas pozīcija šķita arvien radikālāka, krievu ksenofobi, šovinisti un "eirāzisti" viņu dēvēja par Krievijas un visa krieviskā ienaidnieci, par viņas izteikumiem atļāvās smīnēt arī dažs par liberālu inteliģentu uzskatītais, un Novodvorskas sapnis - piedzīvot demokrātisku un rietumnieciski orientētu Krieviju - izplēnēja tāpat, kā mūsu sapnis par Krieviju, kurā valdītu tāds prezidents, kuram visās malās nerēgojas ienaidnieki.
Atkušņa nav bijis
Novodvorskas ideoloģiskie pretinieki ir tiražējuši versiju, ka par politiķi viņa kļuvusi tāpēc, ka neglītā izskata dēļ nav varējusi izcelties citās dzīves jomās. Valērijas jaunības fotogrāfijas šos izdomājumus apgāž, viņas "bruņurupucienes Tortilas" izskats ar stiprajām dioptrijām un privātās dzīves neesamība bija padomju režīma represiju fiziskās sekas un ziedojums principu vārdā. (Piespiedu barošanas laikā viņai bija traumētas arī balss saites, tāpēc balss skanēja čerkstoši). Intervijā krievu Playboy bez kādas nožēlas apcerējusi savu daudz aprunāto jaunavību, Novodovorska daudz vairāk bija norūpējusies par neizbēgamiem politiskiem kompromisiem, teikdama, ka ne katram veicas tā, kā Žannai d’Arkai, kad "19 gadu vecumā sadedzina, un nekādu problēmu - nav jābalso par Jeļcinu pēc Čečenijas un vēl citi jāmudina balsot, jo tā ir vienīgā iespēja valstij izdzīvot. Mums visiem nācās savu sirdsapziņu salocīt četrkārt, lai tā ielīstu vēlēšanu urnā." Paradoksālā kārtā viņas iespēja publiski izteikties, lai gan pēdējā laikā arvien ierobežotākos apmēros, ļāva Putina režīmam apgalvot, ka Krievijā nav zudusi vārda brīvība.
To, cik liels zaudējums ir Novodvorskas aiziešana, mēs izjutīsim arvien vairāk. Arī tāpēc, ka viņa bija spoža publiciste ar izcilām zināšanām literatūrā un vēsturē. Vienā no saviem pēdējiem izteikumiem, sniegtam portālam Snob jūlijā, Novodvorska vilšanos Krievijā izteica apokaliptiskos toņos: "Krievijas vairs nav - sapnis savicināja spārnus, uzsmaidīja un aizlidoja. Mums ir darīšana veco, savos noziegumos sapīto Padomju Savienību. Pēc notikumiem ap Krimu tas kļuvis vēl skaidrāk redzams. Ar Putina nākšanu pie varas Jeļcina ēra beigusies uz visiem laikiem. Nodomi pārdēvēt Volgogradu par Staļingradu liek secināt, ka mums nav bijusi ne tikai perestroika un Jeļcina demokrātija, bet arī Hruščova atkusnis nav bijis - nav bijis vispār nekas starp Staļinu un šodienu. Brīnos, ka Jeļcina pīšļi vēl nav izrakti un iemesti ugunī, kā Pētera Pirmā laikā darīja viena vai otra valdnieka pretinieki. Mums nav pat Krievijas impērijas, kura, lai arī bija tautu cietums, nebija koncentrācijas nometne un ļaunuma impērija. Tagad mums ir ļaunuma impērija. Un, spriežot pēc Putina reitingiem, tautu tas papilnam apmierina."
Visu rakstu par Valēriju Novodvorsku lasiet žurnāla Sestdiena 18.-24.jūlija numurā!
Jefiņ