Beļģu atombubulis

Nelielās Beļģijas tautsaimniecība ir ļoti atkarīga no lētas kodolenerģijas, ko saražo divas novecojušas atomelektrostacijas (AES). Tās pēdējos gados regulāri ir piemeklējušas dažādas ķibeles, bet atsevišķos kodolreaktoros ir atklāts tūkstošiem mikroplaisu. Beļģijas varasiestādes apgalvo, ka AES joprojām ir drošas, tāpēc tās turpinās darboties vismaz līdz 2025. gadam, kad valsts gatavojas izslēgt visus kodolreaktorus. Taču Vācijā un Nīderlandē, kur vēsturiski ir pastāvējusi spēcīga opozīcija atomenerģijai, vides aktīvisti un politiķi bažījas, ka Beļģijā var notikt kodolnegadījums, kas apdraudētu arī miljoniem iedzīvotāju kaimiņvalstīs. Īpaši nopietni situāciju uztver Vācijas pierobežas pilsētas, kur ir izplatītas instrukcijas, kā rīkoties iespējamās radiācijas noplūdes gadījumā. Kaimiņu protesti pamudinājuši arī daudzus beļģus pieslieties tiem, kuri vēlas, lai Beļģijas valdība slēdz novecojušās AES.
 

Mierina, ka draudu nav

Beļģiem ir senas kodolpētniecības tradīcijas. Otrā pasaules kara laikā beļģi no savas kādreizējās kolonijas Kongo piegādāja urāna rūdu Savienotajām Valstīm, kas izstrādāja pirmās kodolbumbas. Pateicībā par to amerikāņi uzaicināja Beļģijas vadošos zinātniekus pie sevis, lai pētītu kodolenerģijas izmantošanu civiliem nolūkiem. Pēc viņu atgriešanās no aizokeāna Beļģijā uzbūvēja Eiropā pirmo pētniecisko kodolreaktoru. 1974. gadā Antverpenes pievārtē darbu sāka Doelas AES, bet gadu vēlāk atklāja Tianžas AES netālu no Iī pilsētiņas. Abās AES kopā ir septiņi kodolreaktori, kas saražo gandrīz 52% no Beļģijā patērētās elektroenerģijas. Vēl lielāks AES pienesums elektrības ražošanā ir tikai Francijā, Slovākijā un Ukrainā, raksta Euractiv.com.

Doelas un Tianžas AES sākotnēji paredzētais ekspluatācijas ilgums bija 30 gadu, taču Beļģijas valdība vairākkārt ir pagarinājusi to darbību, jo līdz šim nav atrasti alternatīvi enerģijas avoti, kas spētu kompensēt AES slēgšanu. Taču līdz ar kodolreaktoru novecošanu arvien biežāk tos piemeklē dažādas problēmas. Pēdējos gados atsevišķu reaktoru darbību uz laiku ir nācies pārtraukt tehnisku ķibeļu vai negadījumu, piemēram, ugunsgrēku, dēļ. Kopš marta dīkstāvē ir Tianžas AES 3. reaktors, jo apkopes remonta laikā atklājās bojājumi betona konstrukcijās kodolreaktora ēkā.

Tomēr lielākās raizes rada 2012. gadā Tianžas AES 2. kodolreaktora un Doelas AES 3. kodolreaktora augstspiediena tvertnēs atklātās daudzās mikroplaisas. No tērauda izgatavotajām augstspiediena tvertnēm ir milzīga nozīme, jo tajās atrodas kodoldegvielas stieņi un norisinās kodolreakcija. 2014. gada pavasarī varasiestādes lika apturēt abu kodolreaktoru darbību pēc tam, kad papildu pārbaudēs atklājās – mikroplaisu skaits ir pieaudzis līdz 16 tūkstošiem. Taču 2015. gada beigās Beļģijas Federālā kodolkontroles aģentūra (FANC) daudziem par pārsteigumu atļāva atjaunot reaktoru darbību. FANC paskaidroja, ka plaisas kodolreaktoros neapdraud drošību, tāpēc nav nekāda pamata turpināt dīkstāvi. Pagājušajā vasarā Tianžas AES 2. kodolreaktorā atrada vairākus desmitus jaunu mikroplaisu. Arī tad atbildīgās amatpersonas mierināja, ka satraukumam nav nekāda pamata. 

Beļģija pēdējos gados bieži tiek pieminēta saistībā ar kodolterorisma draudiem. Drošības eksperti jau sen brīdina, ka teroristiskās organizācijas var mēģināt sarīkot uzbrukumus kodolobjektiem vai iegūt radioaktīvus materiālus, lai izmantotu tos uzbrukumos, kuros potenciāli varētu nogalināt milzīgu skaitu nevainīgu cilvēku.

Jāpiebilst, ka Beļģijā ir ne tikai liels skaits kodolreaktoru, bet arī daudzas radikāli noskaņotas personas. Augstskolas King’s College London paspārnē esošais Starptautiskais Radikalizācijas pētījumu centrs pirms dažiem gadiem lēsa, ka aptuveni 500 Beļģijas pilsoņu ir devušies uz Irāku un Sīriju, lai pievienotos džihādistu kustībai Islāma valsts. 

Viens no 2015. gada 13. novembrī Parīzē notikušo terora aktu rīkotājiem ilgstoši bija filmējis darbinieku kustību pie Beļģijas AES, bet kāds beļģu džihādists vairākus gadus strādāja Doelas AES.

Izdala joda tabletes

Doelas AES ir tuvu robežai ar Nīderlandi, bet Tianžas AES atrodas tikai 60 kilometru no punkta, kur sastopas Beļģijas, Nīderlandes un Vācijas robeža. Regulāri pienākošās ziņas par kārtējām tehniskajām problēmām un jaunatklātajām plaisām kodolreaktoros ir satraukušas Beļģijas kaimiņvalstu iedzīvotājus. Pierobežā dzīvojošie vācieši un nīderlandieši netic Beļģijas varasiestāžu apgalvojumiem, ka valstī darbojošās AES nav bumbas ar laika degli.