Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidū alkoholisms ASV bija kļuvis par īstu sērgu, raksta History.com. Pēc sausā likuma atcelšanas 1933. gadā grādīgajām dzirām pievērsās liels skaits amerikāņu, kuri iepriekš bija baidījušies no sodiem par nelegālo dzertuvju apmeklēšanu, kontrabandas viskija vai ruma iegādi vai kandžas dzīšanu ar pašdarinātiem aparātiem. Valsts pamazām sāka atgūties pēc Lielās depresijas, taču ienākumi, kas nonāca pilsoņu naudas maciņos, bieži vien tika iztērēti krogos un veikalu alkoholisko dzērienu nodaļās.
Starp tiem, kuri kļuva atkarīgi no alkohola, bija arī kādreizējais Ņujorkas biržas mākleris Bils Vilsons un Akronā dzīvojošais ķirurgs Roberts Smits. 1935. gada vasaras sākumā liktenis saveda viņus kopā. Vilsonam, kurš skaidrā prātā jau bija pavadījis kādus astoņus mēnešus, izdevās pārliecināt Smitu, ka tas ir vienīgais pareizais risinājums. 10. jūnijā ķirurgs iedzēra pēdējo alus glāzi, lai netrīcētu rokas kārtējās operācijas laikā, un vienojās ar Vilsonu, ka abi kopā mēģinās uz pareizā ceļa vest sev līdzīgos – cilvēkus, kurus nomoka atkarība no alkohola, kuri apzinās problēmu, taču viņiem pietrūkst spēka un atbalsta, lai to atrisinātu.
Anonīmo alkoholiķu kustība gan nebija tūlītējs veiksmes stāsts. Savus augļus tā sāka nest vien ap pagājušā gadsimta četrdesmito gadu otro pusi, kad lielāks skaits amerikāņu jau bija pārliecinājušies, ka Vilsona un Smita izstrādātā 12 soļu programma patiešām var būt iedarbīga. Pašlaik kustība aptvērusi vairāk nekā 180 pasaules valstis, un tiek lēsts, ka tajās kopā varētu būt vairāk nekā 120 000 grupu, un katrā no tām ir pa kādam desmitam vai pāris desmitiem cilvēku, kuri vēlas atbrīvoties no zaļā pūķa gūsta.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6.-12. jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!