Patlaban Kosovas neatkarību atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, arī Latvija. No ES valstīm Kosovu neatzīst Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija. Gandrīz 11 tūkstošus kvadrātkilometru lielajā valstī dzīvo aptuveni 1,6 miljoni iedzīvotāju. Aptuveni pieci seši procenti iedzīvotāju ir Kosovas serbi, no kuriem apmēram puse dzīvo valsts ziemeļos.
Bet kādēļ šai vietai pasaules kartē ir tik īpaša vieta, un kādēļ tā joprojām nespēj iztikt bez miera uzturēšanas spēkiem?
VĒSTURISKAIS FONS
Līdz XIV gadsimtam tagadējā Kosovas teritorija bija Serbijas valsts centrs. 1389. gadā serbu bruņinieki stājās pretī Osmaņu impērijas kārtējai invāzijai; kaujā serbi cieta smagu sagrāvi, taču bojā gāja arī Osmaņu impērijas sultāns. Kauja Kosovas laukā ir nozīmīgs serbu nacionālā mīta stūrakmens, kas piecsimt gadu garumā uzturēja serbu nacionālo degsmi. Osmaņu laikā Balkānos risinājās virkne sociālpolitisku procesu, tai skaitā ievērojami palielinājās albāņu skaits, kas XIX gadsimtā piedzīvoja plašu nacionālo atmodu.
Jau vēlāk – 1912. gadā – Kosovas teritoriju, Balkānos plosoties neatkarības kariem, sadalīja Serbijas un Melnkalnes karalistes (Melnkalnes kontrolētā teritorija šajā laikā ieguva Metohijas vārdu). Starpkaru perioda beigās serbu un albāņu proporcija Kosovā veidoja aptuveni 35 un 65 procentus.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 29. novembra - 5. decembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!