Gvarenjas arheoloģisko izrakumu vietā, kas atrodas uz ziemeļiem no Seviljas, zinātnieki uzgājuši piecas 2500 gadu senas akmens statujas, kurās varētu būt attēloti augstmaņu krūšutēli. Gvarenjas apmetne ir intriģējoša tāpēc, ka to būvējusi izzudusī Tartēsas civilizācija. Tā uzradusies Ibērijas pussalas dienvidu daļā aptuveni pirms 3000 gadiem. Taču pirms 2500 gadiem apmetne tika nodedzināta līdz pamatiem, iespējams, pašu iedzīvotāju rokām, un visas liecības par civilizācijas eksistenci vienkārši pazuda, raisot spekulācijas, ka tās dzīvesvietu aprijis Atlantijas okeāns. Tas arī kļuvis par iemeslu uzskatīt, ka tieši Spānijas piekrastē varētu būt meklējama leģendām apvītā Atlantīda.
Šīs ir pirmās arheologu uzietās Tartēsas civilizācijas skulptūras, kurās attēlots cilvēks, tādēļ tā ir svarīga liecība, lai gūtu priekš tatu, kā senie cilvēki izskatījušies. Spriežot pēc galvas rotām, akmenī izkalti turīgi augstmaņi. Zinātnieki jau iepriekš noskaidrojuši, ka senās kultūras pārstāvji bija bagāti un prasmīgi, jo prata apstrādāt zeltu, skārdu un varu. Tirdzniecība ar šiem izstrādājumiem nesa ne vien bagātību, bet arī ietekmi reģionā, ziņo laikraksts El Pais .