Dinozauri izpelnījušies apbrīnojami lielu cilvēku uzmanības un pat apjūsmošanas devu, ņemot vērā, ka abu sugu ceļi nekad nav krustojušies. Aizvēsturisko radījumu izpētei profesionālo karjeru veltījuši neskaitāmi zinātnieki, sagādājot pierādījumus gan par šo dzīvnieku izskatu, gan ēdienkarti, gan bojāeju. Tomēr ir kāda tēma, par kuru ir samērā maz informācijas. Un tā ir dinozauru dzimumdzīve.
Par dinozauru vairošanos ir puslīdz skaidrs. Valda uzskats, ka liela daļa sugu savus pēcnācējus izperējuši no olām – gluži kā mūsdienu rāpuļi. Bet par mazuļu ieņemšanu viedokļi atšķiras, un nesaskaņu pamatā ir dinozauru fizioloģiskās īpatnības. Rekonstruētie skeleti vedina domāt, ka vismaz daļa sugu bija apveltītas ar evolūcijas dāvātiem aizsargrīkiem – biezām bruņām vai asumiem uz muguras, milnu atgādinošām astēm, asiem nagiem un galu galā arī masīviem, lēnīgiem ķermeņiem, kas apgrūtina pārošanās procesu.
RIESTA RITUĀLS BIJA
Šo tēmu jau pāris desmitgažu padziļināti pēta amerikāņu paleontoloģe Railija Bleka, un viņa sliecas domāt, ka dinozauri pārojušies gluži kā mūsdienu zīdītāji, lai gan pagātnes pētniekiem nav izdevies atrast neapgāžamus pierādījumus teorijai, ka dinozauru tēviņiem būtu bijis penis. Fosiliju vidū dzimumorgāni nav atrasti, un tas skaidrojams ar gaužām vienkāršu faktu, ka mīkstie audi nemēdz pārakmeņoties.
"Lielākā daļa šīs diskusijas ir hipotētiska, bet mēs esam pārliecināti, ka vismaz dažiem dinozauriem bija kāds riesta rituāls," portālam IFL Science stāsta Bleka. 2016. gadā zinātniekiem Kolorādo štatā izdevās atrast pārošanās rituāla liecības. Izrakumu vietās tika uziets plašs lauks, kur aizvēsturiskie dzīvnieki kārpījuši zemi, dejojot rituāla dejas un tādējādi piesaistot pretējā dzimuma uzmanību. Nagu skrāpējumi cietajā zemē bija ļoti līdzīgi tiem, kādus mūsdienās riesta laikā atstāj putni. Pētnieki arī sliecas domāt, ka tieši auglīgāko partneru piesaistīšanai daba apveltījusi dinozaurus ar pievilcīgu "dizainu", piemēram, krāšņiem ragiem dažādās krāsās un formās.
LĪDZĪGI KĀ MŪSDIENĀS
Pats akts varētu būt noticis līdzīgi kā daudziem citiem zvēriem – no aizmugures. "Visi dinozauri pārošanās laikā izmantoja vienu un to pašu pamata pozu," savulaik apgalvoja pazīstamais angļu paleontologs Beverlijs Halsteds, kurš viens no pirmajiem pievērsās šī jautājuma izpētei, "uzkāpis no aizmugures, tēviņš uzlika priekšējās kājas uz mātītes pleciem, paceļot vienu pakaļējo ekstremitāti pāri viņas mugurai un pagriežot savu asti zem viņas astes." To vairākos attēlos apspēlējuši ar zinātniekiem kopā strādājošie mākslinieki.
Līdzīgi to iztēlojas arī britu raidsabiedrības BBC zoologs un zinātnieku pedagogs Luiss Vilazons, kurš BBC rubrikā Science Focus raksta, ka dinozauri varētu būt pārojušies līdzīgi kā žirafes. Milzīgā svara dēļ tēviņiem, kuri svēra pat 80 tonnu, šis process bija jāizveic pēc iespējas ātrāk. "Reālais pārošanās brīdis, iespējams, bija ļoti īss, lai samazinātu abu partneru mehānisko spriegumu," skaidro Vilazons, "iespējams, tēviņš vienu kāju uzmeta pār mātītes asti un izmantoja salīdzinoši garu, izstieptu dzimumlocekli, lai sasniegtu mātītes dzimumorgānus."
IZMANTOJA ARĪ EZERUS
Zinātnieks gan atzīst, ka gigantiskajiem reptiļiem arī šāda poza varētu būt bijusi pārāk apgrūtinoša un viņi varētu apgāzties. Tādēļ, iespējams, talkā ņemtas ūdenstilpnes. Milzu dzīvnieki iebriduši upē vai ezerā līdz vēderam, lai ūdens cēlējspēks samazinātu tēviņa svara radīto spiedienu uz mātīti.
Vēl grūtāk varētu būt klājies stegozauriem, kuru mugura klāta ar kaula plāksnēm un asumiem. Viņiem bija jāpieiet šai nodarbei ļoti radoši, varbūt pat jāapveļas zālienā uz muguras.