Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aptaujas, kas liecināja, ka Hilarija Klintone 2016. gada vēlēšanās ir populārāka par Donaldu Trampu, nemeloja. Tramps uzvarēja, pateicoties valsts vēlēšanu sistēmas specifikai

Fotogrāfija, ne kristāla bumba

Demokrātijās iestrādātajiem vēlēšanu un referendumu iznākumiem ir ilglaicīgas, plaša mēroga sekas, tāpēc nav brīnums, ka daudzi nevar nociesties un jau mēnešiem pirms balsojumiem grib iegūt priekšstatu par to, "kā nu būs". Modernajā pasaulē nākotni neparedz, piemēram, vērojot putna lidojumu, bet gan ņemot talkā datu analīzi, un prognozes balsta uz socioloģisko aptauju rezultātiem. Tomēr pēdējos gados pēc vairākiem šķietami pārsteidzošiem balsojumu rezultātiem gan visā Rietumu pasaulē, gan Latvijā aizvien biežāk rodas jautājums – vai aptaujas sākušas vairāk kļūdīties? SestDiena šo jautājumu uzdeva tiem, kas Latvijā veido šīs aptaujas.

Sociālā fizika

Lai gan dažādos vēsturiskos aprakstos ideja par zinātni vai disciplīnu, kas vērš uzmanību uz sabiedrību, ir minēta jau kopš sengrieķu laikiem, tradicionāli māca, ka mūsdienu socioloģijas pamatus izveidojis franču filozofs Ogists Konts (1798–1857), kurš, būdams pārliecināts pozitīvists, uzskatīja, ka arī sabiedrību kā jebkuru citu vielu vai struktūru var izsmeļoši aprakstīt un izpētīt. Ņemot vērā, ka XIX gs. valdošās bija dabaszinātnes, nav pārsteigums, ka arī socioloģijas pamati tika veidoti uz eksaktajām zinātnēm un pat tika izmantots termins "sociālā fizika". Ar socioloģijas veidošanos saistāms arī Kārlis Markss, Makss Vēbers, Emīls Dirkems un daudzi citi ievērojami XX gadsimta domātāji.

Ja tiek runāts par pirmsvēlēšanu aptaujām un datu iegūšanu, lai prognozētu vēlēšanu iznākumu, uzsvars gandrīz vienmēr tiek likts uz sabiedriskās domas aptaujām, kas, aptaujājot noteiktu sabiedrības daļu, cenšas spriest, kāds varētu būt tās kopējais noskaņojums un kā tas varētu izpausties vēlēšanu dienā. Tomēr, kā SestDienai skaidroja eksperti, tas nebūt nav tik vienkārši, kā varbūt XIX gs. cerēja dabaszinātņu panākumu mudinātie, – sabiedrības atomu un molekulu kustības izpēte un kategorizācija izrādījusies grūtāka par cilvēka nosūtīšana uz Mēnesi.

Šaubīgās vēlēšanas

Rietumu valstīs pēdējos pāris gadus pēc kārtas gadījušies vairāki balsojumi, kuru rezultāts šķietami nesakrita ar aptauju rezultātos minēto. Viens no gadījumiem, kas vēl palicis svaigā atmiņā, ir 2015. gada Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas. Tolaik aptaujas vairāku mēnešu garumā pārliecinoši rādīja, ka Leiboristu partija gūs virsroku, bet konservatīvie ar tā brīža premjeru Deividu Kemeronu paliks otrie, zaudējot vairākumu. Jāatgādina, ka tās bija arī vēlēšanas, pirms kurām premjers Kemerons paziņoja, ka uzvaras gadījumā rīkos referendumu par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Šajās vēlēšanās, par spīti aptauju rezultātiem, uzvarēja Kemerona partija, un 2016. gadā briti piedalījās referendumā par ES pamešanu. Un arī šajā balsošanā aptaujas kļūdījās.

Pirms Brexit referenduma, lai gan abas puses bija ļoti tuvu viena otrai, vairākas aptaujas tomēr uzrādīja, ka par "palikšanu Eiropā" tomēr balsos nedaudz vairāk britu. Taču realitātē 2016. gada jūnija referenduma rezultāti nosvērās par labu Brexit ar 51,9%.

Nākamais "pārsteigums" notika 2016. gada rudenī, kad ASV balsstiesīgie iedzīvotāji par savu nākamo prezidentu izvēlējās odiozo miljardieri bez politiskās pieredzes Donaldu Trampu, nevis pieredzējušo demokrātu partijas politiķi Hilariju Klintoni. Arī šajā gadījumā vairākums plaši tiražēto aptauju liecināja, ka ASV par prezidenti pirmo reizi kļūs sieviete.

Aptauju "kļūdīšanās" sarakstu var turpināt ar nule notikušajām pašvaldību vēlēšanām Latvijā, kur gan vairākas aptaujas nedēļās pirms vēlēšanām, gan tā sauktie exit poll (aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem) liecināja – lai gan Saskaņa ar Nilu Ušakovu priekšgalā Rīgā uzvarēs, tomēr iegūs mazāk par 50% balsu, tādējādi teorētiski dodot iespēju galvaspilsētas vadību pārņemt citai politiskajai koalīcijai.

Aplūkojot šos gadījumus, saprotams neviena vien iedzīvotāja jautājums – kāpēc aptaujas kļuvušas tik neprecīzas? Daži pieļauj, ka paviršība, citi – ka angažētība, bet, iespējams, problēma gluži vienkārši rodas no tā, ka gaidas un cerības neatbilst realitātei.


Nesaprot loģiku

"Es neesmu pārliecināts, vai, plašāk skatoties, šīm bažām un šaubām ir reāls pamats," SestDienai sacīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, komentējot dažādās vēlēšanas, kur rezultāti šķietami bijuši pārsteigums. "Jā, tā ir taisnība – ir bijušas atsevišķas vēlēšanas un referendumi, kur aptaujas šķietami nav pilnīgi precīzi kaut ko parādījušas vai prognozējušas," viņš piekrīt, bet norāda, ka tas drīzāk saistāms ar sakritību un ka vēsturiski šādi gadījumi bijuši pat ar krietni lielākām nobīdēm no prognozētā. Līdzīgs viedoklis ir arī Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti vadītājam Aigaram Freimanim, kurš norāda, ka process ir viļņveidīgs.

Arī BBC politiskās pētniecības nodaļas redaktors Deivids Kaulings, analizējot 2015. gada Lielbritānijas parlamenta vēlēšanu rezultātus un aptauju nesakritību, piesauc 1992. gada parlamenta vēlēšanas, kurās arī ļoti līdzīgā situācijā pretēji prognozētajam uzvarēja konservatīvie. BBC žurnālists min, ka tolaik lielu lomu varētu būt spēlējuši tā sauktie "kautrīgie toriji" jeb "skapja konservatīvie", kas, iespējams, kaunējās, ka neatbalsta strādniekus vai citas modernākas partijas. Runājot par ASV prezidenta vēlēšanām, Latvijas faktu vadītājs Freimanis SestDienai norāda – aptaujas, kas liecināja, ka Hilarija Klintone ir populārāka, patiesībā nekļūdījās, jo par viņu arī tika atdots vairāk balsu, bet Tramps uzvarēja ASV vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ. Prestižais amerikāņu Pew Research Center kā vienu no rezultātu neprecizitātes faktoriem vēl min, ka balsotāji par Trampu, kas viņu atbalstīja protesta balsojumā, arī biežāk nevēlējās atbildēt uz intervētāju jautājumiem. Tāpat minēta iespēja, ka vēlētāji vienkārši meloja, negribot atklāt, ka balsos par Trampu. ASV to sauc par Bredlija efektu, jo 1982. gadā pārsteigumu Kalifornijas štata iedzīvotājiem sagādāja fakts, ka toreizējo melnādaino Losandželosas mēru Tomu Bredliju neievēlēja par štata gubernatoru, jo, kā liecināja vēlāki pētījumi, cilvēki nevēlējās atklāt, ka nebalsos par melnādaino kandidātu. Tiesa gan, Pew Reserach Center arī norāda, ka šis faktors 2016. gada prezidenta vēlēšanās tomēr nespēlēja lielu lomu.

Taču daudzie minējumi par to, kas ietekmē aptauju precizitāti, liecina, ka prognozēt sabiedrības noskaņojumu ir ārkārtīgi sarežģīti un pārmetumi aptauju veicējiem ne vienmēr ir vietā. "Bieži šie pārmetumi īsti nav pamatoti, jo nereti publiskajā telpā vairāk valdījušas emocijas un ļoti pavirša analīze nekā izpratne par to, kas vispār ir aptaujas, ko tās spēj un ko nespēj parādīt," uzsver Kaktiņš.

Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 30. jūnija numurā!

Top komentāri

reptilis
r
Ja,īsi ,tad tas viss saucās - neoliberālais totalitārisms....jā..jā ..izlasijāt pareizi - neoliberālais totalitārisms! Ja ,kāds domā,ka totalitārs var būt komunisms...nacisms...fašisms...,kāda viena cilvēka diktatūra,tad viņš stipri maldās.....:(((.....,kā tas izpaužas?...ar massu dezinformācijas līdzekļu palīdzību tiek veidots ""pareizais viedoklis"" .....universitātēs tiek veidots ""pareizais viedoklis""...valstu pārvaldes struktūrās tiek ieviests ""pareizais viedoklis""...no darba vietām tiek izmesti ""nepareiza viedokļa paudēji""...pat privātajiem darba devējiem tiek uzspiesta liekulība un viņi ir spiesti melot - kāpēc tevi nepaņēma darbā....vispārējā liekulība un meli - tāda ir šodienas ""rietumu""demokrātijas ikdiena! Tad ,kāpēc brīnīties,ka cilvēki melo par ko balsos??? Naivums vai stulbums,vai lietu neizpratne...skumji par žurnālistiem,kuriem analītiskā domāšana atrofējusies.
atkal un atkal
a
melu propaganda
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Juridiskā un reālā taisnība(12)

Nākamais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs par taisnības cenu, ikviena likuma trūkumiem un sieviešu un vīriešu proporciju tiesu sistēmā.

Atvērto debesu slēgšana(3)

ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums par Savienoto Valstu izstāšanos no Atvērto debesu līguma nebija pirmais šāda veida solis, un, situācijai šajā virzienā turpinot attīstīties, lielākā cietē...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata