Ierindnieks baltietis

Spēcīga un vienojoša pēc neatkarības atjaunošanas, palēnināta pēc iestāšanās NATO un jaunu grūdienu piedzīvojusi pēc Ukrainas krīzes – tik dažāda bijusi Baltijas valstu militārā sadarbība pēdējos 25 gados. Visu triju Baltijas valstu aizsardzības spēju atjaunošana ir sākusies aptuveni vienlaikus – īsi pēc Krimas okupācijas 2014. gadā. Taču SestDienas aptaujātie pētnieki uzsver, ka šīs šķietamās sacensības starta līnija katrai valstij tomēr ir bijusi atšķirīga. Noteicošais šeit ir aizsardzības budžets, kā arī bruņoto spēku struktūra un izveides principi. Lai gan Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā vairāk ir uz papīra un paziņojumi – vēlmju formā, uz kopējā Eiropas valstu fona mūs var uzskatīt par labo piemēru.
 

Iedzinēju lomā

Nav noslēpums, ka ekonomiskā krīze mazāk skāra Igauniju, bet diezgan sāpīgi sita pa Latvijas un arī Lietuvas aizsardzības maciņu. Piemēram, laikaposmā no 2010. līdz 2014. gadam kopējais piecu gadu finansējums aizsardzībai Igaunijā bija 1,618 miljardi eiro, Lietuvā – 1,335 miljardi eiro, bet Latvijā – 1,021 miljards eiro. Attiecīgi Igaunijas un Latvijas aizsardzības finansējums atšķīrās gandrīz par 600 miljoniem eiro. 

Ilustrējot starpību, Baltijas Aizsardzības koledžas lektors, pētnieks Uģis Romanovs, stāsta, ka par šo summu būtu iespējams pilnībā pārbūvēt visu 20 Zemessardzes (ZS) bataljonu un četru ZS brigāžu novadu štābu infrastruktūru vai iegādāties 1724 CVRT britu kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības, vai arī nopirkt 136 ultramodernas kājnieku kaujas mašīnas. Laikā, kad Latvijas bruņotie spēki ar izdzīvošanas budžetu turpināja pildīt valsts aizsardzības uzdevumus un piedalījās starptautiskajās operācijās, mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā aizsardzības finansējums paralēli ikdienas uzdevumiem ļāva turpināt pakāpeniski attīstīt militārās spējas, uzsver pētnieks.

Lietuvas pētnieks Toms Janeļūns SestDienai gan norāda, ka arī Lietuva 2008.–2009. gadā piedzīvoja ekonomisko krīzi – valsts budžeta izdevumi tika dramatiski samazināti, un aizsardzības joma cieta vissmagāk. 2010. gadā Lietuvas aizsardzības budžets bija vien 245 miljoni eiro jeb 0,88% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Jāuzsver, ka pēdējos trīs gadus Lietuva aizsardzībai velta būtiski lielākas summas nekā Igaunija vai Latvija.
 

Galvenie fakti

Kopīgas iegādes – vien sapņos

Sāpīgs jautājums ir arī kopīgi iepirkumi aizsardzības jomā. Lai gan visas trīs valstis definējušas spēju attīstības prioritātes, kas pēc būtības ir gandrīz identiskas, būtiski atšķiras tas, kāds ekipējums un sadarbības partnervalstis tiek izvēlētas. Par lielisku piemēru Romanovs nosauc kaujas transportlīdzekļu iegādes. Lai gan vienots projekts spētu stiprināt reģiona drošību, nodrošināt ekipējuma un munīcijas savietojamību un samazināt izdevumus tehnikas uzturēšanai un personāla apmācībai, katra valsts pērk radikāli atšķirīgas sauszemes spēku transporta platformas. Vismodernāko un, pēc pētnieka domām, tālredzīgāko izvēli ir izdarījusi Lietuva. Ieguldot 386 miljonus eiro, tā savā rīcībā ir ieguvusi 88 jaunas ultramodernas Vācijā ražotas kājnieku kaujas mašīnas BOXER. Izvēlētais transportlīdzeklis ir modulārs, tas nozīmē, ka gluži kā lego uz transportlīdzekļa šasijas var izvietot dažāda veida iekārtas. Turklāt tās nomaināmas 30 minūšu laikā. Šāda modulāra koncepcija dod iespēju vienkārši uzturēt un svarīgākais – ātri un samērā lēti veikt modernizāciju. Papildus tam kaujas mašīnas ir aprīkotas ar attālinātas vadības 30 mm automātisko lielgabalu, ložmetēju un Spike prettanku raķešu sistēmu. Munīcijas pārlādi var veikt, neizkāpjot no transportlīdzekļa. Turklāt kaujas mašīna nodrošina augstu ekipāžas aizsardzības līmeni, ko atkarībā no misijas var paaugstināt. Šis transportlīdzeklis kalpos Lietuvas armijai vairākus gadu desmitus.